Pagājušajā gadā divas lietas par konkurences pārkāpumiem IT jomā mums lika domāt par problēmām, kas pastāv šajā nozarē, - viena lieta bija par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, otra - par aizliegtu vienošanos. Iepriekš mums piecus sešus gadus IT jomā nebija nevienas lietas par iespējamiem konkurences pārkāpumiem. Pētot abas minētās lietas, secinājām, ka riski tiešām ir milzīgi, jo patērētājiem - IT pakalpojumu saņēmējiem un lietotājiem - pieejamā informācija var būt ļoti ierobežota, salīdzinot ar to informācijas apjomu, kas ir IT tehnoloģiju izstrādātāju un izplatītāju rīcībā. Respektīvi, mēs bieži esam spiesti ticēt, ka IT sistēmas var funkcionēt tikai tā, kā apgalvo IT sistēmas piegādātājs, un nekādā citā veidā funkcionēt nevar, bet nespeciālistam pārbaudīt to ir grūti.
Šogad KP pētīs, vai ir atdotas kādas ekskluzīvas tiesības, vai ir riski, ka vispār nevar attīstīties konkurence, jo ekskluzīvais pakalpojumu izstrādātājs nobloķējis visu tirgus segmentu.
Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vispār ir ļoti nopietna problēma, jo noved pie tā, ka inovācijas vienkārši neattīstās. Mēs atkal un atkal lasām kārtējā ziņojumā, ka Latvijā inovācijas neattīstās. Bet iemesls ir tas, ka daudzviet nepastāv konkurence. Mūsu, KP, uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas godīgu komercdarbības vidi, lai būtu iespēja attīstīties inovācijām un lai sabiedrība nepārmaksātu publiskajos iepirkumos.
Uzņēmējam bieži vien nav vienkārši izvērtēt, kurā brīdī jāvēršas pie KP, jo sadarbības partneru rīcībā tiešām pastāv konkurences riski.
Pirmais signāls ir, ja uzņēmējs nevar dabūt kādus datus, ja saņem atbildi, ka citam uzņēmējam vienīgajam ir tiesības izplatīt dažādus datus, arī valstij piederošās datubāzes. Es runāju par situāciju, kad uzņēmēji ir spējīgi attīstīt, piemēram, IT produktus, bet nevar kādā sektorā ar savu inovatīvo produktu ieiet tāpēc, ka citam tirgus dalībniekam jau ir ekskluzīvas tiesības. Vēl IT jomā jāpadomā par riskiem tad, ja izskan apgalvojums: «nav datu savietojamības». Arī tas ir signāls, ka jāpievērš uzmanība konkurences riskiem.
Vairākkārt, arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā, KP analizēja konkurenci mācību literatūras tirgū. Kādi ir aktuālākie secinājumi?
Jā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lūguma 2012. gada vidū mēs saņēmām šo uzdevumu, lai gan tad mācību literatūras tirgus izpēte nebija paredzēta. (Ap 2007. gadu jau bijām mācību literatūras tirgu pētījuši.) Tas, kas mūs pārsteidza, bija fakts, ka ļoti daudzas mācību grāmatas tiek pārdotas mazumtirdzniecībā un maz tiek izmantotas iespējas iegādāties mācību grāmatas vairumtirdzniecībā, lai gan mazumtirdzniecībā mācību grāmatas sadārdzinās līdz pat 70%, respektīvi, uzcenojums var būt līdz 70% klāt pie vairumtirdzniecības cenas.
Latvijā pircēji bieži apgalvo, ka grāmatas ir ļoti dārgas, izdevēji saka - grāmatas ir ļoti lētas. Ja mācību grāmata mazumtirdzniecībā ir sadārdzināta pat par 70%, es uzskatu, ka tad grāmatas vairs nav lētas. Turklāt, pētot mācību literatūras izdevniecības, kuras paralēli izdod arī daiļliteratūru, secinājām, ka tieši mācību grāmatas ir pelnošās. Daiļliteratūras izdošana rada uzņēmumiem mīnusus, turpretim mācību literatūras izdošana - diezgan būtiskus plusus, tas arī pierāda - nav pamata apgalvot, ka mācību grāmatas ir lētas. Bet mēs, KP, neesam tie soģi, kas teiks, ka cenas jebkādām citām precēm būtu jāregulē. To mēs noteikti neteiksim, jo visu izlemj tirgus. Tāpēc mūsu ieteikums pircējiem bija nepārmaksāt par mācību grāmatām un pēc iespējas pirkt mācību grāmatas vairumtirdzniecībā. Aizliegtu vienošanos izdevēju vidū mēs nekonstatējām un to, ka vērienīgākais mācību literatūras tirgus spēlētājs ļaunprātīgi izmantotu dominējošo stāvokli, ierobežojot citu izdevēju grāmatu noietu savā mazumtirdzniecības tīklā, arī nekonstatējām.
KP tomēr aicināja IZM gan aktīvāk sadarboties ar skolotājiem un izdevēju organizācijām, gan iesaistīties mācību literatūras autoru meklēšanā, gan arī izvērtēt, kad tiešām nepieciešams mainīt mācību priekšmetu standartus, bet kad tas nav nepieciešams.
Patlaban tiek daudz diskutēts par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, un šo likumprojektu asi kritizē Latvijas Tirgotāju asociācija. Kāds ir jūsu viedoklis - šis likums situācijai tirdzniecības nozarē varētu nākt par labu vai arī ne?
No 2008. gada pastāv norma, kas regulē to lielo mazumtirgotāju, kuriem ir dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā, un piegādātāju attiecības. Mums, KP, bijušas vairākas konkurences pārkāpumu lietas, kurās konstatēts, ka daži lielie tirgus spēlētāji ļaunprātīgi izmantojuši savu varu pret piegādātājiem. Pēdējos gados daudz kas tirgū ir uzlabojies. Lielo mazumtirdzniecības tīklu līgumi ar piegādātājiem kļuvuši pārskatāmāki, daudzas aizliegtas lietas, kas eksistēja līdz 2008. gada normatīvā regulējuma izstrādei, ir izbeigtas. Lielie mazumtirdzniecības tīkli sākuši vairāk domāt par to, kā viņi izturas pret saviem piegādātājiem. Tomēr jāatzīst, ka piegādātāji joprojām sūdzas gan par norēķinu termiņiem, gan neizprotamām atlaidēm. Problēma arī tā, ka vairāki nelielie tirdzniecības tīkli arī pavisam nesen pret saviem piegādātājiem izturējās ne īpaši korekti, tāpēc radās ideja, ka normatīvo regulējumu vajadzētu attiecināt ne tikai uz dažiem lielajiem tirdzniecības tīkliem, respektīvi, jāpaplašina subjektu loks, uz ko regulējums attiecas.
Vēl nav zināms, kāds Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums būs galīgajā variantā, bet, jūsuprāt, šis likums varētu uzlabot tirgotāju un piegādātāju sadarbību?
Jā, es ceru. Ja būs kādi pārkāpumi tirgū, tad KP rosinās lietas pēc savas iniciatīvas. Domāju, ka likums arī dos iespēju piegādātājam ne tikai oficiāli vērsties ar iesniegumu, bet arī sajust likumdevēja izpratni - tagad jau pamatojoties uz normatīvo dokumentu. Jo piegādātāji reti vēršas ar iesniegumu, piemēram, pie mums, KP. Tikai viena lieta tika ierosināta pēc piegādātāja, precīzāk, pēc maksātnespējas administratora, iniciatīvas, pārējās lietas esam rosinājuši pēc savas iniciatīvas. Par to, ka tirgū ir ļaunprātības un piegādātāji ļoti baidās zaudēt iespēju ar savu produkciju ienāk mazumtirdzniecības tīklos, liecina tas, ka viņi baidās vērsties ar sūdzībām. Mēs daudz sadarbojamies ar dažādām asociācijām, dzirdam par to, ka piegādātāji baidās atklāti sūdzēties, jo tad viņiem nākotnē varētu tikt liegta iespējamā sadarbība ar tirdzniecības tīkliem.
Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts ir izstrādāts ļoti pamatoti, manuprāt, tas ir labs likumprojekts, to pierāda arī fakts, ka Ministru kabinets likumprojektu ir akceptējis un nodevis izskatīšanai Saeimā. Protams, to, kā un cik ātri notiks likumprojekta izvērtēšana un apstiprināšana Saeimā, neviens vēl nevar pateikt.
Pērn KP paziņoja, ka Latvijas gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli. Vai tas varētu liecināt par to, ka Latvijai būtu vēlama virzība uz dabasgāzes tirgus liberalizāciju?
Pārkāpums, kas bija konstatēts, ir tāds, ko var veikt jebkurš monopolists, ne tikai Latvijas gāze, jo ikviens monopolists zina, ka patērētājam nav alternatīvas, tāpēc var izvirzīt dažādus nepamatotus nosacījumus. Kas attiecas un dabasgāzes tirgus liberalizāciju, es uzskatu, ka liberalizācija noteikti pavērtu ceļu konkurences ienākšanai tirgū. Visi tirgi liberalizējas - ātrāk vai lēnāk. Piemēram, pasta tirgus liberalizējas. Elektroenerģijas tirgus jau drīz būs pilnībā liberalizēts. Protams, jebkura tirgus liberalizācija ir smagnējs process, bet pamazām, soli pa solim rezultāts tiek panākts.
KP pērn arī par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piemēroja sodu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA). Vai jūs nepārsteidza tas, ka jāaizrāda tādai organizācijai, kurai būtu jākontrolē citu darbības korektums?
Pārsteiguma nebija tieši tāpēc, ka arī AKKA/LAA ir monopolsituācijā. Tas, kas mūs gan pārsteidza, bija fakts, ka AKKA/LAAA tarifiem bija noteikusi ļoti augstu latiņu, salīdzinot ar to, kā ir Igaunijā un vēl daudzās Eiropas Savienības valstīs. Tas kārtējo reiz apliecina, ka jāpievērš uzmanība visām jomām, kurās kāds tirgus dalībnieks ir dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī.
Visu cieņu mūsu autoriem, kuri par savu darbu ir pelnījuši adekvātu atlīdzību, bet ir vajadzīga kāda uzraugošā institūcija, lai nebūtu tā, ka šādas organizācijas ir atstātas savā nodabā un domā, ka var darīt, ko grib. Turklāt jāskatās, kā noteiktie tarifi ietekmē vispārējo tirgus situāciju un gala cenu, kas jāmaksā patērētājiem. Reizēm saka - Latvijā tā pati prece maksā vairāk nekā citā valstī, bet to ietekmē ļoti daudzi komponenti - arī tas, cik uzņēmējam jāmaksā par mūziku, kura skan veikalā.
Patlaban sabiedrības uzmanība pievērsta problēmām būvniecībā. Pēc Zolitūdes traģēdijas attieksme pret šo nozari kļuvusi neuzticības pilna. Ko plāno darīt KP, lai kontrolētu būvniecībā notiekošo?
Būvniecība mums ir viena no prioritārajām nozarēm, kurai uzmanību pievēršam pastāvīgi. Diemžēl ir tā, ka iepirkumos vērojami karteļi un liela daļa no uzņēmumiem, kas piedalās būvniecībā un arī citos iepirkumos, var ietekmēt to, ka tiek noteiktas ļoti augstas cenas. Sadarbojamies arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, jo karteļi un korupcija ļoti bieži iet roku rokā.
Neviens vien uzņēmējs gan uzsvēris, ka problēma ir tieši zemākās cenas princips iepirkumā.
Manuprāt, uzņēmējiem jāpierod pie formulējuma «ekonomiski pamatotākā cena», nevis «zemākā cena». Zemākā cena, protams, rada daudzas un dažādas problēmas. Ja ir kartelis, ja iepirkuma pretendenti vienojas, tad zemākā cena ir nosacīta, bieži zemākā cena ir maksa par uzvaru konkursā. Uzņēmēji vienkārši sarunā: «Šajā konkursā vinnēšu es, tu piedalies vienkārši fonam. Nākamajā konkursā vinnēsi tu un es piedalīšos fonam.» Nenotiek konkurence - ne par labāko piedāvājumu, ne par izdevīgāko cenu. Rezultātā cieš visi. Protams, ne jau visi konkursi tiek sakarteļoti. Noteikti ir ļoti daudz godīgu konkursu, kuros piedalās godprātīgi uzņēmēji. Problēma gan ir arī tā, ka cenas tiek mākslīgi pazeminātas, un tad cieš kvalitāte - mēs visi zinām, ka ir, piemēram, ceļi, kas jāremontē neadekvāti ātri pēc remontēšanas, un iemesls ir tieši mākslīgi pazemināta cena. Pašvaldībai arī jādomā, kāpēc visos konkursos piedalās, piemēram, tikai trīs uzņēmumi no viena reģiona un cits pēc cita uzvar.
Ko pašvaldībai darīt?
Nepieciešami kvalitatīvi konkursa nolikumi un tirgus situācijas pārzināšana. Mēs iesakām pirms konkursa rīkošanas izpētīt tirgus situāciju, lai pašvaldība nenokļūtu ķīlnieka lomā, kad milzu nauda tiek samaksāta par ļoti sliktas kvalitātes produktu vai pakalpojumu. Bet es gribu uzsvērt, ka noteikti jābūt precīzi, kvalitatīvi izstrādātam konkursa nolikumam, ja nepieciešams, jāpiesaista labi juristi, jo nav noslēpums, ka pašvaldību konkursos nolikumi reizēm tiek izstrādāti ļoti pavirši.
Nākamnedēļ lasiet
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danusēviča viedokli par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu un tirdzniecības nozares aktualitātēm.