Tagad šķiet, ka Dienvidu tilts, par kuru pašvaldībai būs jāmaksā vēl daudzus gadus, sabiedrībai varētu izmaksāt ļoti dārgi ne tikai tiešā, bet arī pastarpinātā veidā. Proti, tieši tas, kādā veidā Rīgas dome savulaik uzņēmās ilgtermiņa saistības pret Dienvidu tilta projekta realizētājiem un finansētājiem, ir kļuvis par iemeslu, kādēļ Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti ir ierosinājuši uz vairākiem gadiem apturēt jaunu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Saskaņā ar vides ministra Raimonda Vējoņa pausto aizdevēju eksperti norādījuši, ka PPP projekti Latvijā ir toksiski.
Ja par rādītāju PPP projektu attīstības potenciālam ņem Dienvidu tilta gadījumu, tad šāds atzinums nav nekāds pārsteigums. PPP entuziasti gan jau pirms laba laika pamatoti norādīja, ka Dienvidu tilta projektam PPP nosaukums piekabināts vienīgi tādēļ, lai šis projekts izskatītos mūsdienīgāks, modīgāks, izdevīgāks.
Tautas partijas priekšsēdim Andrim Šķēlem un PPP asociācijai, protams, ir taisnība - pašreizējā situācijā PPP projekti Latvijas ekonomikai ir ļoti nepieciešami. To zina arī starptautiskie aizdevēji - ne velti pirmajā nodomu protokolā un saprašanās vēstulē Latvijas valdība bija uzņēmusies saistības sakārtot PPP tiesisko regulējumu, pieņemot pat īpašu likumu. Tagad likums ir pieņemts, stājies spēkā, bet valstij un pašvaldībām būs liegts uzņemties jaunas saistības, lai īstenotu PPP projektus. Dienvidu tilts ir izrādījies darvas muca, tādēļ daudzi vairs negrib ticēt, ka to spēs uzlabot pāris karotes medus - par saprātīgām izmaksām realizēti PPP projekti.