Monika pēc Poznaņas universitātes beigšanas 1988. gadā nokļuva doktorantūras studijās Latvijas Kultūras akadēmijā, kur lasīja lekcijas par Latvijas un Polijas sadarbību, aktīvi sadarbojās ar poļu tautības jauniešiem. Tagadējā Varšavas universitātes Baltistikas fakultātes pasniedzēja, strādājot Kultūras akadēmijā, uzrakstīja arī doktora disertāciju par Latvijas kultūru un šobrīd strādā pie grāmatas par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā. Grāmata būs poļu valodā, plānots, ka dienas gaismu Polijā tā ieraudzīs šoruden. «Starpkaru periods bija ļoti labvēlīgs Latvijas un Polijas attiecībām, nacionālās identitātes stiprināšanai poļiem Latvijā,» stāsta Monika Mihališina un atzīst, ka arī šodien poļiem Latvijā ir labas iespējas kopt savas tradīcijas, mācīties valodu un saglabāt kultūru. Vēstures pētniece uzskata, ka Latvija, atšķirībā no kaimiņiem lietuviešiem, ir labs paraugs poļu integrācijai vietējā sabiedrībā, par ko rūpējusies gan Latvijas valsts, gan arī paši poļi.
Šovasar atkal varam gaidīt Moniku Latvijā, jo viņa saka: «Es bez Latvijas ilgi nevaru.» Saistībā ar topošo grāmatu vēl plānots pastrādāt arhīvā un bibliotēkā. Savāktie materiāli, gūtā pieredze un zināšanas Monikai palīdz, veidojot publikācijas par Latviju poļu presei un augstskolā stāstot par Latviju. Ik ceturtdienu Varšavā skan Monikas studentu veidots radioraidījums par Baltijas valstīm, kur liela uzmanība veltīta tieši Latvijai. Agrāk Polijā pieejamā informācija par Latviju lielākoties gulējusi noputējusi universitātes plauktos, taču saistībā ar kaimiņzemē pieaugošo interesi par mūsu valsti tā publiskajā telpā izskan aizvien biežāk, un tas ir arī Monikas nopelns.