To, vai partijas dibinātāja Andra Šķēles atbalsts lata devalvācijas idejai nozīmē arī tādu pašu TP oficiālo pozīciju, Dienai uzzināt neizdevās. TP līderis Mareks Segliņš, kurš iepriekš teicis, ka devalvācijas jautājumu partija noņēmusi no dienaskārtības, tikai atzina, ka uz konferenci nav ieradies personisku iemeslu dēļ.
A.Šķēles piedāvātā programma izejai no krīzes ietvēra brīvāku lata piesaisti eiro, kas var nozīmēt nacionālās valūtas vērtības krišanu. Viņš pieļaujamo kursa svārstību koridoru piedāvāja paplašināt no pašreizējā 1% līdz 15%. A.Šķēle arī uzsvēra, ka valdībai kaut ar zaudējumiem nekavējoties jāpārdod Parex banka, no pircēja saņemot garantiju, ka valstij tajā vairs nebūs jāiegulda. Viņš pauda arī, ka nodokļi nav jāpaaugstina, bet nākamā gada budžets jāveido ar deficītu, kas nav lielāks par 3%.
Devalvācijas ideju kā labāko izeju no krīzes aizstāvēja arī Stokholmas Pārejas institūta direktors Torbjorns Bekers. Viņš uzstāja, ka pēc lata devalvācijas Latvijai būtu uzreiz jāpāriet uz eiro, savukārt Eiropas Savienības uzdevums būtu tam nelikt šķēršļus.
Savukārt stingru pozīciju pret lata devalvāciju pauda DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš uzsvēra, ka lielākā Latvijas ekonomikas problēma bijusi darba ražīguma atpalikšana no algu pieauguma, un to labāk par devalvāciju spēj risināt algu samazināšana. Turklāt šādu ceļu Latvija jau deklarējusi un pozīcijas maiņa radītu nekonsekvences iespaidu, piebilda P.Strautiņš. Oficiālo Eiropas Komisijas (EK) pozīciju, kas neatbalsta devalvācijas scenāriju, konferencē vēlreiz atgādināja ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Tiesa, savas runas beigās viņš piebilda, ka EK atbalstīs jebkuru Latvijas valdības izvēli.
Konferences otrajā daļā par devalvāciju gandrīz vairs netika runāts un savu redzējumu par krīzes iemesliem un risinājumiem klāstīja ekonomists Uldis Osis, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), uzņēmēji Guntars Kokorevičs un Jānis Naglis. U. Osis aicināja Latviju pārveidot par federatīvu valsti, E.Zalāns - palielināt ministru pilnvaras. G.Kokorevičs atzina, ka investorus Latvijā vairāk par konkrētajām nodokļu likmēm vai lata kursu uztrauc to prognozējamība, savukārt J.Naglis aprakstīja zaudējumus, kas viesnīcu un restorānu nozarē radušies PVN paaugstināšanas dēļ.