Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Trāpīts devītniekā

Baraka Obamas iegūtā šāgada Nobela Miera prēmija savdabīgi saistās ar daudziem devītniekiem: nominēja viņu devītajā mēnesī kopš stāšanās ASV prezidenta amatā, notika tas 9.oktobrī, un prēmiju viņš saņem deviņas dienas pēc izsludinātā papildu kontingenta nosūtīšanas uz karu Afganistānā. Savukārt par pašu prēmijas piešķiršanas faktu, labticīgi vērtējot, varam teikt, ka ar to ir trāpīts gandrīz desmitniekā. Proti, laikam gan tomēr devītniekā.

Lielākā skepse Obamas nopelnu sakarā, protams, ir saistībā ar karadarbības izvēršanu Afganistānā. Kā gan Miera prēmiju var piešķirt bruņoto spēku virspavēlniekam, kas komandē veselus divus karus, no kuriem viens turklāt aug augumā? Šo faktu nesaderība ļoti skaidri ir uztverta pašā Amerikā, kur gandrīz divas trešdaļas aptaujāto savu prezidentu uzskata par necienīgu saņemt augsto novērtējumu. Prezidenta vecākais padomnieks Deivids Akselrods, komentējot tautas noskaņojumu, ir teicis, ka šī Obamam «nav tā balva, ko viņš pats sev noteikti būtu piešķīris». Gluži par pārpratumu viņš gan arī to neuzskata, jo prezidents «daudz laika pavada, domājot, kā veicināt mierīgākas un drošākas pasaules» rašanos.

Taisnošanās sajūta un zināma intriga, kas gan Obamam pašam būs sakāms, saņemot balvu, ir pavadījusi visas ar to saistītās ziņas un komentārus divu mēnešu garumā, un tā piemita arī Nobela prēmijas Norvēģijas komitejas priekšsēža Torbjorna Jaglanda uzrunai, ceremonijas viesu priekšā pamatojot komitejas izvēli. Proti, ka balva ir piešķirta ne jau personas visu līdzšinējo rīcību kristāla skaidrības dēļ, bet gan tieši par nozīmīgu impulsu starptautiski svarīgu jautājumu risināšanā. Jeb, kā teikts oficiālajā formulējumā, «par ārkārtējiem nopelniem starptautiskās diplomātijas un tautu sadarbības stiprināšanā». Un Obamam visai īsajā līdzšinējās prezidentūras laikā tādi tiešām ir. Tie ir nozīmīgi, pat ja lielā mērā attiecināmi uz subjektīvu, uz sajūtu un attieksmju līmeni, kā to norādīja arī Jaglands: «Ļoti reti viens cilvēks līdzīgi Obamam ir spējis piesaistīt pasaules uzmanību un sniegt tās tautām cerību uz labāku nākotni.»

Un lai nu kas, bet «cerība» ir vārds, kas cauri priekšvēlēšanu cīņām burtiski ieveda Obamu Baltajā namā un vislielākajā mērā tik tiešām ir saistāms ar viņa ambiciozajiem un reizē cilvēciskajiem ārpolitikas centieniem prezidentūras pirmajos mēnešos. Obama bija izteikti atšķirīgs no sava priekšgājēja Džordža Buša, un šo atšķirību tik tiešām iezīmēja arī Nobela komitejas novērtētā ticība dialogam un sadarbībai. Lai atceramies kaut vai Obamas uzstāšanos Kairas universitātē pārsvarā musulmaniskajā auditorijā, kur to piesardzīgi paslavēja pat palestīniešu Hamas ekstrēmistu runasvīrs, atzīdams, ka Obama iezīmē pārmaiņu uz labu. Pieminēšanas vērtas ir islāma svētku ramadāna vakariņas septembra sākumā, kurās Obama piedalījās kopā ar ASV musulmaņu līderiem, emocionāli pārliecinoši vēstot to, ko vārdos pateica Miera prēmijas runā: «Neviens svētais karš nevar būt taisnīgs karš.»

Taisnīgā kara tēma viņa uzrunā parādījās saistībā ar īsu ieskatu bruņoto konfliktu vēsturē kā tādā, un, lai gan šis termins - «taisnīgais karš» - turpināja plīvot Oslo Pilsētas domes zālē, spriežot pēc Obamas retorikas, attiecībā uz pašlaik Afganistānā un citur notiekošo drīzāk būtu lietojams termins «attaisnojams karš». Proti, līdzšinējo un pašreizējo kara neizbēgamību viņš attiecina uz fundamentālu cilvēka dabas un apziņas nepilnību, un arī ar vislabākajiem nodomiem sākts karš nevar būt labs pats par sevi, bet vienīgi attaisnojams vēlamā mērķa - miera - sasniegšanai. Arī šai ziņā var teikt, ka desmitniekā trāpīt mums neizdosies - kā Afganistānā, tā jebkur citur, kur nākotnē arī latviešu karavīriem nāksies piedalīties NATO misijās (un nāksies), jau pati militārā spēka klātbūtne būs zīme, ka labākajā gadījumā noteiktajā mērķī mēs varam trāpīt tikai devītniekā.

Šāgada Miera prēmijas sakarā vērā ņemams ir konteksts, ka Obama ir ceturtais ASV prezidents, kas to saņem. Pirmie XX gadsimta sākumā bija T.Rūzvelts un V.Vilsons, kas atzinību izpelnījās attiecīgi par nopelniem Krievijas-Japānas un 1.pasaules kara izbeigšanā. Ar daudzu un varbūt varētu pat teikt - zīmīgu gadu desmitu pārtraukumu 2002.gadā to ieguva Dž.Kārters, bet ne tik daudz par savas prezidentūras sasniegumiem, cik par viņa nodibinātā Kārtera fonda ieguldījumu cilvēktiesībās, demokrātijā un starptautisko attiecību mierīgā noregulēšanā. Sevišķi pēdējā iemesla sakarā līdz pat nesenam laikam labi ierakstījās arī Obama. Tomēr arī pašreizējā it kā divdomīgā Obamas un Nobela prēmijas situācija iezīmē nevis pretrunu vai kļūdu, bet gan paradoksu, kas ir pilnīgi leģitīma mūsu visu un katra dzīves likumsakarība. To lieliski izteikuši jau senie romieši - «ja gribi mieru, gatavojies karam» (si vis pacem, para bellum) - diez vai tuvākajā laikā kas mainīsies. Tāpat diez vai pat spožākie no mūsu laika vai nākamības runasvīriem to spēs pateikt vēl labāk.

Visbeidzot, es ļoti lielā mērā pievienojos tiem Oslo demonstrantiem, kas bija izstiepuši plakātu «Obama, dabūjis esi, nu atliek vien nopelnīt» (Obama You Won It, Now Earn It.).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?