Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) norāda, ka Eiropas naudas apguvi kavē ne tikai pārsūdzības iepirkumos, bet arī tas, ka iepirkumi mēdz beigties bez rezultāta, kā dēļ jāveic atkārtota iepirkumu procedūra. Cēsu novada iecerētais vecā kultūras nama rekonstrukcijas projekts par aptuveni pusgadu kavējas pirmā iemesla dēļ - viens uzņēmums iesniedza sūdzību par iepirkuma procedūru, Dienai pavēstīja novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP) un piebilda, ka pēc pašvaldībai labvēlīgā tiesas lēmuma iepirkuma procedūra ir atsākusies. «Mēs ļoti ceram, ka šogad paņemsim finansējumu.» Cēsu kultūras namā ir iecerēts izveidot mūzikas skolu, piesaistot Eiropas naudu no RAPLM, bet koncertzāles izveidei Eiropas naudu iecerēts ņemt no Kultūras ministrijas (KM).
KM patlaban ir vienīgā, kas šajā gadā nav apguvusi ne santīma Eiropas finansējuma. Ministrijā cer, ka arī Rēzekne, kur ir iecerēts līdzīgs projekts kā Cēsīs, šogad apgūs tai paredzēto naudu, bet par trešo projektu Liepājā šādas skaidrības nav. Vides ministrijā (VidM), kur visvairāk naudas paredzēts ūdenssaimniecības projektiem, Dienai noteica, ka Eiropas naudas apguvi kavē arī atsevišķu būvnieku finansiālās vai darba resursu problēmas, tādēļ projekts netiek ieviests laikus. Tāpat pagājušā gada ilgā ziema kavēja projektu īstenošanu vides, arī ceļu jomā. Par fondiem atbildīgajā Finanšu ministrijā (FM) domā, ka Satiksmes un Vides ministrija šogad spēs apgūt tām paredzēto Eiropas naudu. Savu sniegumu varētu uzlabot arī RAPLM, bet KM, visticamāk, neapgūs tai šogad paredzēto Eiropas naudu.
RAPLM un VidM gan arī norāda, ka Eiropas nauda mazāk tiek tērēta, jo ir palētinājušies projekti īpaši būvniecībā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cenu kritums celtniecībā mērāms vairāku desmitu procentu apmērā, teica FM, kas uz to raugās piesardzīgi. «Jau [treknajos gados] piedzīvojām, ka par to naudu, par kuru vinnē konkursu, vairs būvēt nevarēja un prasīja lielāku cenu. Klientiem bieži vien nebija papildu naudas, un tanī brīdī valstij vajadzēja segt sadārdzinājumu,» teica FM pārstāvis Aleksandrs Antonovs un piebilda, ka budžets to vairs nespētu segt sadārdzinājumu. Tāpēc iepirkumu līgumos FM prasījusi paredzēt indeksāciju. Proti, cenu pieaugums būs jāpierāda ar objektīviem faktoriem.