Pēc viņa teiktā, šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes paspārnē top rīcības plāns, lai pastiprināti cīnītos pret kontrabandas cigaretēm, taču līdzvērtīgas aktivitātes plānā jāparedz arī nelegālā alkohola tirgus mazināšanai. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu tik lielā mērā neatpaliek no plāna kā cigaretēm. Tomēr arī nelegālā brūvējuma tirgus ir augšupejošs - tas gada laikā pieaudzis par 15%, pērn beigās sasniedzot 35% no valstī kopējā alkohola patēriņa. Tas vēl nav tik liels kā nelegālais cigarešu tirgus, taču, lai līdz tādam līmenim nenonāktu, problēmu ir jāsāk risināt laikus, uzskata LB vadītājs.
Viņš norādīja, ka alkohola ražotāji ne reizi vien mudinājuši valsts iestādes aktīvāk cīnīties pret nelegālā alkohola tirgus darboņiem, piemēram, šim mērķim novirzot daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Dzirdīgas ausis alkohola ražotāju priekšlikumi līdz šim gan nav atraduši. Taču, ja valsts nerīkosies un nelegālā alkohola patēriņš tuvosies 50% atzīmei, kā tas šobrīd ir nelegālajiem smēķiem, LB neizslēdz iespēju pārvietot savu ražotni uz valsti, kur ražošanas izmaksas ir zemākas, teica K. Andersons. Viņš pieļāva, ka tā varētu rīkoties arī citi alkohola ražotāji, pretējā gadījumā tiem draud likvidēšanās.
SIA Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters nav tik pesimistisks, Dienai norādot, ka nelegālā tirgus pieauguma dēļ vairāk koncentrētos uz produkcijas ražošanu eksportam. Viņš gan norādīja, ka legālā alkohola patēriņa mazināšanās dēļ tiek atlaisti cilvēki, mazinātas algas. Līdz ar to, augot nelegālā alkohola patēriņam, valsts zaudē ne tikai akcīzes nodokļa ieņēmumus, bet arī nodokļus par darbaspēku u.c. «Vērtējot līdzšinējās darbības, neredzu, ka valstij tas īpaši rūpētu,» skeptisks ir Jaunalko vadītājs.