Aptaujā 16% no visiem respondentiem atbildējuši, ka pilnībā saskata, 18% - ka daļēji saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai un izvietošanai Krimā un potenciāli arī citos Austrumukrainas apgabalos.
Vairāk nekā puse aptaujāto - 58% - pret šādu Krievijas rīcību gan bijuši noraidoši un uzsvēruši, ka neatbalsta šīs valsts karaspēka ievešanu Ukrainā. Vēl 8% respondentu nav bijis viedokļa šajā jautājumā.
Starp latviešiem pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā pilnībā saskatījuši 6% aptaujāto, daļēji - 11%, bet noraidoša attieksme bijusi 77% respondentu. Savukārt no citu tautību pārstāvjiem Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā par pilnībā pamatotu uzskata 34% aptaujāto. 32% respondentu to uzskata par daļēji pamatotu, bet mazākā daļa - 24% - pamatu šādai rīcībai nesaskata.
Pētījumu kompānija GfK aptauju veica internetā šā gada marta sākumā, visā Latvijā aptaujājot 1051 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Jau vēstīts, ka Krievija kopš februāra beigām faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krimas parlaments 6. martā pieņēmis principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā federācijas subjekta statusā un nolēmis 16. martā rīkot referendumu par Krimas statusu. Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā pievienojamas jaunas teritorijas.