Kā jau roku darbs. Tāda grāmata, starp citu, ir kā tiešā, tā pārnestā nozīmē - gan autora rokām un aizrautību īstenota un iztēlota, gan poligrāfiski salikta. _Zvēri man!_ ir oda pilsētai, zvēriem un visu vecumu bērnu prasmīgajām rokām.
Zvēri un papīrs
Grāmatas izdošanu atbalstījis Latvijas Zaļais punkts, un, kaut arī sevi par zaļā dzīvesveida piekopēju nosaukt nevarot, P. Bankovskis par to ir gandarīts. Pirmkārt, grāmata speciāli veidota «tā, lai būtu skaidrs, kā tā veidota». Tas ir, lai katrs, kas to vēlas, izmantojot mazliet kartona, līmi un šķēres, pats sev varētu izgatavot līdzīgu. Otrkārt, grāmata mudina bērnus rotaļlietas gatavot pašiem no «materiāliem, ko nereti uzskata par atkritumiem», nevis pirkt. Un te P. Bankovskis aizraujas krāsainā Lego raksturojumā. Nevar nepiekrist, ka viens no veselas paaudzes visvairāk iekārotajiem dārgumiem īstenībā no bērna prasa visai maz izdomas - atliek tikai saprast, kā sastiprināt vienu detaļu ar otru, tehnoloģija nekad nemainās. Ne tā kā P. Bankovska grāmatā, kas ir ne tik daudz ceļvedis iesācējiem locīšanas, līmēšanas un griešanas pasaulē, kā iedrošinājums, lai kādas būtu jūsu priekšzināšanas.
Grāmatas ideja esot radusies no stāstiem par pilsētu un tās iemītniekiem. Te sastopami bebri, mušas, žurkas, zvirbuļi un vēl, un vēl... Stāstus P. Bankovskis kādreiz izdošot atsevišķā grāmatā, jo pamazām no tiem izaugusi jauna doma - miniatūras, kas «pavada» pilsētas «zvēru» locīšanas modeļus. Klāt pievienota piegrieztne iedvesmai.
«Kā vienu brīdi, šķiet, kļuva nepieņemami braukt ar vecu automašīnu un visiem vajadzēja jaunas, tā arī lietām, ar kurām bērns spēlējas, bija jābūt jaunām. Iespējams, tieši tas ir nokāvis iespēju radīt no nekā kaut ko,» saka P. Bankovskis. «No savas bērnības atceros ārkārtīgi aizraujošu rotaļu, kas tagad, iespējams, gājusi mazumā - nederīgu priekšmetu izjaukšanu. Ir ļoti svarīgi atdot bērniem lietas izjaukšanai, ļaut, lai viņi no tām gatavo pavisam citas lietas.» Nav neparasti - viena no rakstnieka spilgtākajām atmiņām kā simtiem Latvijas bērnu: vecs modinātājpulkstenis. «Bet nākas jau tikai iedomāties, ka kartona kastīti nevajag uzreiz mest ārā.»
Mainīgā pasaule
Mainās, protams, gan pasaule, gan arī bērni, tāpēc atgriešanās pie šķietami vienkāršām pamata lietām reizēm notiek kā P. Bankovska grāmatas gadījumā - ar pamatīgu anturāžu. Zvēri man! apaugusi gan ar mājas lapu, kurā pievilcīgā noformējamā mazie lasītāji tiek uzrunāti ar animācijas rullīšiem un grafiku, gan ar praktisku nodarbību programmu. Piemēram, šodien grāmatnīcā Satori notiks prasmīgo roku pēcpusdiena, Baltās nakts laikā rudenī - pat cikls, kurā apgūs lietu darināšanu no dažādiem «atkritumiem» dažādās tehnikās. «Internets, protams, tagad ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tāpat kā pirms piecpadsmit gadiem - pasts. Somijā jau ir aizrunājušies tik tālu, ka interneta pieslēgums ir daļa no cilvēka pamattiesībām,» saka P. Bankovskis. Google, piemēram, mainījusi cilvēku gluži fiziski - «jebkuru informāciju cilvēks vispirms meklē tur, tikai tad iet pie grāmatplaukta». «Pirms pāris gadiem uzmanības deficīts bija gandrīz vai ārstējama lieta, tagad - vispārpieņemta. Ne velti Rots saka: pēc divdesmit pieciem gadiem romāni būs šaura interesentu loka izklaide,» viņš turpina. «Cilvēki virzās bezpalīdzības virzienā. Nevar iedzīt naglu, tur vajadzīgs speciālists. Bet tikmēr pa tukšo muld par kaut kādu radošumu... Vecāku ņerkstēšana par grūtībām, kas bērniem nāk priekšā, arī ir bezpalīdzība. Vēl karstums Deju svētkos nebija sācies, kad radio vecāki jau pukstēja - gulēt sporta zālē slikti... Tad jau svētki vispār jāaizliedz kā bērnu tiesību pārkāpums. Jāsaprot, ka katrā jomā, ja gribi kaut ko sasniegt, būs grūti. Citādi nemaz nav iespējams.» Tāpēc - iedodiet mazajam cilvēkam šķēres vai kabatas nazīti un ļaujiet, lai viņš griež un līmē.
Starp citu, lidmašīnas locīšanas veidu esot vairāk nekā trīsdesmit - P. Bankovskis uzzinājis internetā. Viņš gan neatceras vienu, ko pats pratis bērnībā. Varbūt jūs zināt?