Iemesls šādiem lēmumiem ir bargais, bet, pēc augstskolu domām, neprofesionālais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) studiju kvalitātes pārvērtējums, ko R. Ķīlis aicina izmantot budžeta vietu sadalē.
Rīta pusē, kad augstskolās vēl nebija notikuši balsojumi par šiem lēmumiem, ministrs rezultātu jau paredzēja: «Tas ir veids, kā piespiest valsti turpināt finansēt nekvalitatīvas programmas, piespiežot aiziet ministru, kas ir gatavs pastāvēt uz principu.»
Pirmās ar demisijas pieprasījumu trešdien pēcpusdienā nāca klajā mākslas augstskolas - Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras koledža. Augstskolas par šo lēmumu teju vienbalsīgi (viens atturējās un viens balsoja pret) vienojās ārkārtas Senāta sēdē, kurā sākotnēji gan bija plānots balsot par neuzticības izteikšanu, nevis demisijas pieprasījumu. «Mēs vienkārši vairāk neredzam citu iespēju, ka akadēmiskā vide varētu kaut ko ietekmēt,» Dienai saka LKA rektors Jānis Siliņš.
Balsojums notika arī Daugavpils Universitātē (DU), taču tur Senāts vienojās par neuzticības izteikšanu, nevis demisijas pieprasījumu. «Lēmums ir pieņemts, atbalstot studējošo viedokli,» Dienai saka DU studiju prorektore Irēna Kaminska. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Studentu pašpārvalde (SP) visas dienas garumā vāca studējošo parakstus par R. Ķīļa demisiju. Lai gan SP jau pēcpusdien izplatīja paziņojumu, ka LLU studenti pieprasa ministra demisiju, savākto parakstu skaitu pašpārvaldes vadītāja Signija Dziļuma Dienai trešdienas vakarā nosaukt nevarēja. Viņa skaidroja, ka šis demisijas pieprasījums balstīts uz SP domnieku lēmumu, kuriem ir tiesības pārstāvēt visus studējošos. Pēc pulksten sešiem vakarā ārkārtas domes sēdē sapulcējās arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) domnieki, kuri tāpat kā LLU pārstāvji vienojās prasīt ministru atkāpties.
Visi demisijas pieprasījumi, kā arī DU izteiktā neuzticība tiks apkopoti vienā vēstulē, ko nosūtīs Valsts prezidentam, Saeimai un premjeram. Iespējams, visu pausto viedokļu apkopošana vienā vēstulē notiks šodien plānotajā Rektoru padomes ārkārtas sēdē.
Šī ir jau otrā sacelšanās pret R. Ķīli, jo septembrī par neuzticības izteikšanu ministram vienojās Rektoru padome. Toreiz vairumu rektoru nokaitināja ministra izteikums, ka divas trešdaļas Latvijas augstskolu būtu jāslēdz vai jāapvieno. Šoreiz pēdējais piliens bija Izglītības un zinātnes ministrijas «alternatīvais» studiju kvalitātes izvērtējums. Tas tika izveidots tāpēc, ka Augstākās izglītības padomes (AIP) izvērtējums R. Ķīlim šķita pārāk maigs, jo no visām 854 programmām par nekvalitatīvām tajā atzina tikai 55. IZM vērtējumā kvalitāte tika apšaubīta trīsreiz lielākam skaitam - 183 programmām.
Pēc rezultātu publiskošanas pagājušajā nedēļā R. Ķīlis augstskolas aicināja ņemt vērā šo izvērtējumu budžeta vietu sadalē, jo nekvalitatīvās programmas no valsts līdzekļiem finansēt nedrīkstot. Vakar R. Ķīlis šos rezultātus aicināja ņemt vērā arī citu nozaru ministriem, kuri atbild par budžeta vietu sadali savā pakļautībā esošajās augstskolās. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) Dienai pauda, ka viņa paspārnē esošajā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā izvērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā, turklāt tikšot pasūtīts arī audits. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atbildēja, ka LLU drīzāk tiks domāts par nekvalitatīvo programmu uzlabošanu, nevis budžeta vietu atņemšanu. Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK) pirms lēmuma pieņemšanas par budžeta vietu sadali mākslas augstskolās nepieciešami papildu paskaidrojumi no R. Ķīļa, jo IZM izvērtējums viņu mulsinot.