Viņš norāda, ka projektu vadības nozari būtiski ietekmējusi ekonomiskā krīze. «2008., 2009. un 2010. gadā darba tirgū bija lielas grūtības ar darbinieku motivēšanu, jo tas bija laiks, kad nebija nekādas domas par prēmijām vai kādām citām piemaksām. Taču darbiniekus vajadzēja motivēt, tāpēc šajā periodā notika tas, ko varētu dēvēt par projektu vadītāja amata izdāļāšanu pa labi un pa kreisi, jo darbinieku CV vērtību paaugstina šāds profesijas ieraksts. Tādējādi šajā periodā par projektu vadītājiem aktīvi kļuva biroja administratori, klientu apkalpošanas speciālisti, pārdevēji. Tas, kas patlaban tirgū notiek ar projektu vadītāja atbildību, pienākumu un darba procesu izpratni, ir diezgan nelāgi. Tā ir problēma, ko cenšamies risināt, aktualizējot projektu vadības specifiku,» skaidro I. Ruņģis.
Galvenais projekta vadītāja uzdevums ir efektīvi organizēt viņam iedotos resursus - termiņš, komanda un budžets. Projektu vadītājs ir kā mazais uzņēmuma vadītājs. Projekts pēc būtības ir izmaiņas, pārmaiņas uzņēmuma ikdienā, projektam vienmēr ir skaidrs mērķis un uzdevums, un tas ir nogrieznis ar beigu punktu. Projektu vadītājam ir jāsaprot, ka viņš ir projekta virzītājs, organizētājs, nevis darba darītājs, uzsver I. Ruņģis. Viņš stāsta, ka projektu vadība kopumā ir nepieciešama visās nozarēs un biznesa jomās, tomēr visvajadzīgākie projektu vadītāji Latvijā patlaban ir būvniecībā, IT nozarē un kultūrā. «Projektu vadības nepieciešamība ir skaidrojama ar šībrīža ekonomisko attīstību, kas paredz veikt dažādas izmaiņas organizācijas darbā. Piemēram, ja ražojošs uzņēmums patlaban nedomā, kādus jaunus produktus varētu sākt ražot pēc diviem vai trim gadiem, varētu teikt, ka šis uzņēmums jau pamazām mirst. Jāņem vērā, ka tirgus un ekonomika attīstās ātri, līdz ar to arī regulāri ir nepieciešamas izmaiņas uzņēmumos,» akcentē I. Ruņģis.