To plānots panākt, sadarbojoties ar Izglītības ministriju par profesionālās izglītības profilētu stratēģiju, arī automehāniķu specialitātēm, izveidojot tirgū pieprasītu profesiju izglītības programmas un izstrādājot šo programmu realizācijai nepieciešamo mācību iekārtu, aprīkojuma, instrumentu nodrošinājuma specifikācijas. Patlaban Latvijā faktiski nav noteikts, ka automehāniķim ir jāatbilst noteiktam kvalifikācijas kvalitātes standartam.
Pēc eksperta domām, pie mums valda uzskats - lai būtu jebkura profila automehāniķis, pietiek ar interesi un vispārējām zināšanām par auto. Tomēr šī profesija auto remonta nozarē ir tikpat svarīga kā ķirurga profesija medicīnā. Speciālistiem, kas strādā profesionālā un kvalitatīvā servisā, ir regulāri jāizglītojas, jo tehnika un tehnoloģijas mainās ļoti strauji. Diemžēl uzņēmumi, kuros darba devējam ir iespēja sniegt darbiniekiem aktuālākās zināšanas un prasmes, nespēj piedāvāt tik augstu samaksu, kādu piedāvā, piemēram, ēnu servisi, kuros darbinieki saņem puslegālu atalgojumu - nodokļi tiek maksāti tikai no minimālās darba algas, atlikušo darbinieks saņem aploksnē, norāda eksperts.
«Nepareizi, neprofesionāli un neatbilstoši salabots auto var radīt milzu apdraudējumu visiem satiksmes dalībniekiem. Tuvredzīgas, vieglprātīgas taupības dēļ bieži dodam priekšroku lētākam pakalpojumam. Šī iemesla dēļ automehāniķa profesija, var teikt, ir pamatīgi apdraudēta - par «automehāniķiem» sākuši strādāt, piemēram, izbijuši celtnieki, jo daudzi profesionāļi devušies peļņā uz ārzemēm,» stāsta V. Kulbergs. «Darba tirgū ir jūtams kvalificētu autoservisa mehāniķu trūkums, sevišķi trūkst elektriķu un diagnostikas speciālistu, arī kvalificētu auto krāsotāju, virsbūvju remonta skārdnieku, kas māk strādāt ar moderniem virsbūvju taisnošanas stendiem ar digitāli vadāmām mēriekārtām, kā arī autoremonta mehāniķu tāmētāju, kas prot strādāt ar remontu izmaksu novērtēšanas datorprogrammām.»