Bankas norāda, ka labprāt kreditētu vairāk, bet pie vainas esot daudzu kredītprasītāju sliktie finanšu rādītāji. Savukārt uzņēmēji bilst, ka viņiem šķērslis kredīta saņemšanai esot nepieciešamais lielais nodrošinājuma apjoms, kā arī prasība pēc liela pašu līdzieguldījuma situācijā, kad trūkst apgrozāmo līdzekļu.
Bankas pārapdrošinās
Visvieglākā piekļuve finansējumam ir tieši uzņēmējdarbības uzsācējiem, kurus kreditē gan attīstības finanšu institūcija Altum (turklāt atšķirībā no komercbankām neprasot ķīlu), gan ir iespējams piesaistīt riska kapitālu. Visgrūtāk saņemt aizdevumu komercbankās ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri jau stabili strādā tirgū, bet kuriem nepietiek līdzekļu investīcijām.
Galvenās problēmas saistībā ar nepietiekamo kreditēšanu katrai no iesaistītajām pusēm - kredītdevējiem un kredītņēmējiem - ir atšķirīgas. SIA Eurasia Livestock, kura ir viena no lielākajiem gaļas liellopu eksportētājiem un vairumtirgotājiem Baltijā, īpašnieks Aidins Boskurts stāsta, ka viņa uzņēmumam arī ir bankā kredīts, kurš ņemts fermas kompleksa iegādei. Taču uzņēmējs ir neapmierināts ar kredīta nosacījumiem. «Mūs neapmierina augstās procentu likmes, kā arī nesamērīgās kredīta nodrošinājuma prasības. Bankas sevi ir pārapdrošinājušas. Ņemot kredītu, ķīlā banka pieprasa gan jauno īpašumu, gan uzlika hipotēku vecajam īpašumam, kā arī prasīja uzņēmuma īpašnieka personīgo galvojumu. Banka to skaidroja ar riska faktoru saistībā ar mūsu nodarbošanos ar lauksaimniecību. Mūsu skatījumā tas ir pārspīlēti, un tas var atbaidīt lauksaimniekus kredīta ņemšanai bankās,» stāsta A. Boskurts. Pie savas bankas A. Boskurts turas, tikai pateicoties tās profesionālajiem konsultantiem.
Vairāki uzņēmēji ir ļoti apmierināti ar kredīta saņemšanas iespējām Altum, kas paredzēti tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai. Uzņēmējs un Valtera restorāna īpašnieks Valters Zirdziņš kā galveno Altum pievilcības iemeslu min to, ka tiek vērtēts tikai pats projekts un biznesa plāns, bet netiek prasīts nodrošinājums un ķīla. Uzņēmējs atzīst, ka labāk ir cīnīties, kurš kvalitatīvāk izstrādā biznesa plānu, nekā sacensties, kuram lielāka ķīla.
Nevar atļauties zaudēt
Bankām uz minētajām problēmām ir cits skatījums. Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis uzsver, ka Latvijas komercbanku kredītprocenti, kas nepārsniedz 4%, bet lieliem perspektīviem uzņēmumiem var būt pat tikai 2,5%, ir vieni no zemākajiem Eiropā. Līdz ar to bankas nevar atļauties «sliktos kredītus», kurus nevar atgūt un tie jānoraksta.
Kredīttirgū ir nerakstīts likums - jo drošāks klients, jo zemāka procentlikme un mazāks nodrošinājums un otrādi. Kredītņēmēju vidē gan šis likums pārtapis jokā, ka «bankas kredītus vislabprātāk izsniegtu tiem, kam tie nav vajadzīgi».
Latvijas Komercbanku asociācija izstrādājusi vairākus nosacījumus, kuriem pastāvot uzņēmumiem ir labas iespējas saņemt bankas finansējumu. Vispirms jau uzņēmuma paša kapitālam jābūt 30% no kredītsummas, jāspēj apkalpot esošās saistības no esošās naudas plūsmas, jābūt finanšu plānam, kas demonstrē spēju nokārtot plānotās saistības no plānotajiem ienākumiem, jāspēj veikt procentmaksājumus no esošās naudas plūsmas, kā arī naudas plūsmā jābūt vismaz 20% rezervei.
M. Mančinskis stāsta, ka liela nozīme kredīta saņemšanā ir arī paša uzņēmuma spējai veikt līdzmaksājumu, kas samazina kredīta summu un mazina potenciālos riskus. «Problēma ir tā, ka daudziem uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt kredītu, nav tie labākie finanšu rādītāji. Pieļauju, ka tas saistīts arī ar to, ka daļa no šiem uzņēmumiem cenšas neuzrādīt visu peļņu, lai optimizētu nodokļus. Bet tas, protams, ietekmē kredīta saņemšanas iespējas.» Swedbank pārstāvis uzsver, ka par kredītu izsniegšanu lielajiem uzņēmumiem apjomīgu investīciju projektu īstenošanai banku starpā noris asa konkurence. Pagaidām gan šie lielie uzņēmumi, kas ir drošie jeb tā dēvētie bezriska klienti, pagaidām atturas no lielu investīciju veikšanas, kas lielā mērā skaidrojams arī ar nogaidošo attieksmi saistībā ar Krievijas tālāko reakciju attiecībā uz Rietumu sankcijām. M. Mančinskis arī atzīst, ja valsts no savas puses nepiemērotu nodokļus reinvestētajai peļņai, tas būtiski varētu palielināt pieprasījumu pēc kredītiem.
Jāveido īpaša programma
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta, ka aizsākusies diskusija ar lielākajām komercbankām, kā risināt kredītu pieejamību uzņēmumiem, lai apgrozāmo līdzekļu trūkums nekļūtu par «rokas bremzi ekonomikas attīstībai». J. Endziņš uzsver, ka vislielākās problēmas piekļūt finansējumam ir augošam uzņēmumam, kurš nav start up kategorijā, bet savu finanšu rādītāju dēļ nekvalificējas arī banku prasībām. «Viens no risinājumiem būtu jaunveidojamajai Attīstības finanšu institūcijai izstrādāt īpašu programmu šādiem uzņēmumiem. Jāteic gan, ka arī bankām ir atšķirīga kredītpolitika un attieksme pret nodrošinājuma apjomu.» J. Endziņš arī sliecās piekrist, ka zināmā mērā atsevišķu uzņēmumu sliktajos finanšu rādītājos ir vainojama visas peļņas neuzrādīšana.
Kredītu pieejamība, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES). 2014. gada sākumā toreizējais Eiropas Komisijas rūpniecības komisārs Antonio Tajani norādīja: «Kredīts uzņēmumiem ir tikpat svarīgs kā ūdens cilvēkiem. Bez nepieciešamā finansējuma uzņēmumi, īpaši MVU, ir nolemti iznīcībai. ES ir gādājusi, ka tiek mīkstinātas kapitāla prasības bankām, kuras piedāvā aizdevumus MVU. Tas nozīmē, ka bankām būs jāuztur mazāks pašu kapitāls, ja tās sniegs aizdevumus MVU, un līdz ar to tās būs motivētas aizdot biežāk.» M. Mančinskis gan bilst, ka pagaidām tās esot tikai runas, jo līdz šim neesot izjutuši nekādas «mīkstinātas kapitāla prasības bankām, kuras piedāvā aizdevumus MVU».