Ir. Nu jā... Redzat, ja es lasu Vienotības jauno rīcības plānu, man, lai noticētu tur pieteiktajam, ir viens vienīgs jautājums - kas traucēja šīs lietas darīt iepriekš?
Oligarhi.
Protams, protams. Piemēram, ES fondi. Kad biju valdībā 2009. gadā, diskutējām par šo tēmu loku. Labi, pieņemsim, ka bijām traucēkļi, bet 2010. gada pavasarī mēs taču aizgājām no valdības. Tātad Dombrovska rīcībā bija gads. Šis ir jautrs: «Lai ierēdniecība kalpotu ražošanas attīstībai, ražotājiem nepieciešamos ierēdņus un pakalpojumus katrā reģionā koncentrēt vienotos centros» [citē V. Dombrovska Plānu stabilai Latvijas attīstībai]. «Vienas pieturas aģentūras» ideju izvirzīju es [Zalāns tolaik bija reģionālās attīstības ministrs] 2009. gadā. Vējonis, kurš nāca pēc manis, to veiksmīgi pārņēma. Un tālāk? Nekas nekustas uz priekšu. «Izstrādāt elastīgu nodokļu stimulu mērķprogrammu uzņēmējiem, kuri investējuši jaunu darba vietu radīšanā.» Es taču atceros, kā mēs valdībā sēdējām 2009. gada jūlijā un par to runājām, figurēja atlaides apmērs 100 latu par darbvietu. Jo tas tiešām ir būtiski - darba vide ar šiem simtlatniekiem ārpus Rīgas ir degradēta. Kāda jēga tiem večiem rauties īstā darbā par 200 latiem, ja var kaut ko paslaucīt.... Mēs par šo jautājumu runājām pavasarī parlamentā. Nekā. Būtu vismaz ideju atbalstījuši... Kāpēc man būtu jātic, ka tagad izdosies?
Ja runājam par Zatlera programmu, man jāsaka, ka tās rakstītāji neorientējas pašreizējā situācijā, solot lietas, kas jau ir. Piemēram, par prasībām, lai kvalificētos publiskajiem iepirkumiem: «Darbinieku algām jābūt tuvu vidējam līmenim nozarē un ģeogrāfiskajā teritorijā.» Šāds lēmums ir jau pieņemts! Izziņa par nomaksātiem nodokļiem. Taču ir jau tāda prasība! Ir cita problēma: kā sasaistīt nodokļu nomaksu ar konkrēto objektu, ja runājam par būvniecību? Jo VID jau kontrolē kopējos maksājumus, bet objekta gadījumā visādi var būt... Šis ir visjautrākais: «Jāapliecina, ka nav veikti nekādi papildu maksājumi, lai iegūtu publisko pasūtījumu.» Priekš kam? Šim nolūkam ir kriminālprocess utt. Kā tas uzņēmējs sniegs kaut kādu īpašu apliecinājumu? «Institucionalizēsim dialogu starp uzņēmējiem un politisko varu, un valdības pārstāvjiem.» Es atvainojos, bet ir taču jau Trīspusējās sadarbības padome! Nu paņemiet klāt Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ko savulaik spītīgi negribēja ņemt, jo, tas, lūk, neesot sociālais partneris.
Viņi tur putrojas. Labi: samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Skaidrs, ka tas visvairāk sit pa pašvaldībām. Kā kompensēs? «Lai mazinātu sākotnēji negatīvo fiskālo efektu, šīs izmaiņas kompensēsim ar sekojošiem soļiem (..), atceļot samazinātās PVN likmes.» Kāds sakars samazinātām PVN likmēm ar šo lietu?
Būsim korekti - kā par kompensējošo mehānismu tiek runāts arī par nekustamā īpašuma nodokļa likmju paaugstināšanu.
Es atvainojos! Paskatīsimies, kā veicas ar iekasēšanu šogad pie šīm likmēm, kā būs ar to parādu 10 miljonu apmērā.
Visas šīs runas par «nauda seko skolēnam» - tas taču jau notiek. O.K., visu cieņu Ķīlim par diskusijas rosināšanu augstākās izglītības jautājumos - lai tik risina uz priekšu.
Labi, jums ir pietiekama pieredze tieši par pašvaldībām. Partiju izteikumos redzama tāda kā jauna tendence: solīt pašvaldībām nodokļu pārdali par labu tām. Kaut kādu daļu no uzņēmumu ieņēmumu nodokļa (UIN), daži pat runā par daļu no PVN. Kā vērtējat?
Es Zatlera vietā būtu rakstījis citādi. Proti, saglabāt summu, ko pašvaldība saņem kā savu daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, bet, kopējo ieņēmumu līmeni nemainot, likt tur iekšā šo minēto daļu no UIN. Jo tad pašvaldība var piedāvāt uzņēmējam atlaidi no UIN, ko tā objektīvi nevar attiecībā uz IIN. Tad jā - tad pašvaldībai ir interese par ražotnēm, nevis, tēlaini izsakoties, guļamrajoniem. Bet tur ir viena cita problēma. Nav lielas jēgas dot šo UIN daļu, ja nemainās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Proti, kādēļ man dot uzņēmējam UIN atlaidi, ja virtuāli jau ieskaitās pilna summa un no tās tiek rēķināts, cik es atskaitu dotējamām pašvaldībām. Mums bija, piemēram, priekšlikums no šī izlīdzināšanas mehānisma izslēgt nekustamā īpašuma nodokli. Jo, protams, varētu uzņēmējam par ražotni piedāvāt NĪN atlaidi, bet kāda jēga man to darīt... Citiem vārdiem sakot, virziens ir pareizs, bet tas nav izstrādāts un attiecīgi nepārliecina.
Publiskās infrastruktūras attīstības programma. Pilnībā atbalstāma lieta, bet tā ir jāatdod no valsts pašvaldību kompetencē. Pašlaik Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) menedžē lielas summas, bet ir atrauta no pašvaldībām. Atceraties to gadījumu, kad Saint-Gobain gribēja celt stikla vates rūpnīcu Ogres rajonā? Labi, tur nesanāca. Bet kādēļ nevarēja paskatīties uz Brocēniem, kur ir dzelzceļš, strādājošie, visi resursi? Tāpēc, ka neviens tiem francūžiem nemaz to nepiedāvāja. Viņi atnāk uz LIAA, un tur - nezinu, kurš tur ko nelobējis, - un tur viņiem neko citu par to Ogres rajonu nepiedāvā.
Tādēļ es turpinu uzturēt ideju, ka, ja tu gribi piesaistīt investīcijas reģionos, LIAA vajag sadalīt un iesēdināt reģionos. Turklāt tā, lai tas LIAA Kurzemes cilvēks ir tikpat tiesīgs runāt ar investoru kā LIAA boss Rīgā. Turpinu uzturēt ideju, ka ierēdņiem, kuri strādā ar Eiropas naudu, investīciju piesaisti, jāievieš bonusu sistēma. Nav žēl, ja viņš ir visu pareizi sapakojis un «atnesis» līdz pašvaldībai.