Rodas iespaids, ka ne amatpersonas, kas pieņēma lēmumu par dzīvokļa iegādi valsts īpašumā, lai to piešķirtu lietošanā V. Zatleram, ne pats politiķis nebija informēti par dzīvokļa faktisko stāvokli. Nekustamā īpašuma eksperti nav vienisprātis, vai summa, ko valsts samaksāja uzņēmējai Irēnai Pulkinenai, - Ls 484 934 - ir vai nav adekvāta, ņemot vērā defektus, kas atklājušies.
Dzīvoklis Elizabetes ielā 17 ir 195,33 kv. m liels. Sākotnēji to Zatleru ģimenes vajadzībām īrēja, tad īpaša valsts komisija izlēma, ka tieši šo, nevis kādu citu dzīvokli ir izdevīgi iegādāties. Pirkuma līgumu parakstīja pagājušā gada beigās, un šā gada sākumā a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informēja, ka remonts netiek plānots. Tomēr janvāra vidū Dienu sasniedza pirmā neoficiālā informācija, ka remonts tomēr notikšot. VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina 22. janvārī Dienai atbildēja: «Ņemot vērā, ka dzīvoklis ilgāku laiku ir bijis lietots, šobrīd tiek vērtēta nelielu kosmētisko remontdarbu nepieciešamība, lai atjauninātu iekštelpu apdari.» 4. februārī VNĪ atbilde skan: «Nekustamajā īpašumā arī pašlaik nekādi remontdarbi nenotiek. Pēc kopīgas telpu apskates [..] tiek izvērtēti nomniekam un lietotājam nepieciešamie telpu pielāgojumi un iespējamie risinājumi. Līdz ar to izdevumu summa tiks apzināta, precizējot specifiskās vajadzības.» Paiet mēnesis, un atklājas, ka veicamo darbu apjoms tomēr ir pietiekami liels un plānotā summa tāpat. «Pagaidām ir sastādīta tikai sākotnējā kontroltāme. [..] Tiks sagatavots publiskais iepirkums, saskaņā ar kura rezultātiem šī tāme tiks precizēta, kā arī noslēgts līgums ar darbu izpildītāju,» raksta D. Laukšteina un turpina: «Pie minētā dzīvokļa nodošanas tika saņemti dzīvokļa lietotāja V. Zatlera iebildumi par īpašuma tehnisko stāvokli un konkrēti priekšlikumi uzlabojumu veikšanai, piemēram, visās dzīvokļa telpās sakārtot elektroinstalāciju, kas ir neatbilstošā tehniskā stāvoklī; veikt apkures katla nomaiņu un apkures sistēmas tīrīšanu, kā arī kanalizācijas sistēmas nomaiņu. Šī ziema skaidri un gaiši parādīja, ka apkures sistēma prasa būtiskus uzlabojumus. Loģiski ir arī vienlaikus veikt kosmētisko remontu un visus nepieciešamos funkcionālos uzlabojumus. Bet šeit nav runa ne par kādām luksusprasībām.»
Izrādās, jau 2012. gada 5. jūlija dzīvokļa vizuālās apsekošanas atzinumā ir bijis rakstīts, ka dzīvoklis ir piemērots tūlītējai dzīvošanai, tomēr ieteikumu sadaļā ticis minēts, ka ilgstošai dzīvokļa ekspluatācijai vēlams dzīvokļa apdares un inženiertehniskā, sanitārtehniskā aprīkojuma kārtējais remonts ar iespējamo atsevišķu aprīkojuma elementu nomaiņu. Norādīts uz defektiem un trūkumiem, kas ir neizbēgami dzīvoklī, kurā pēdējais kosmētiskais remonts noticis pirms desmit gadiem. Publiskajā telpā izskanējis, ka šis remonts ir daudzkārt pieticīgāks par tiem darbiem, kas veikti iepriekšējo prezidentu tagadējos mājokļos, - Gunta Ulmaņa dzīvokļa iekārtošana izmaksāja Ls 112 204, V. Vīķes-Freibergas dzīvokļa remonts - pat Ls 450 679 -, tomēr šie remonti notika valsts dzīvokļos, kas nebija jāpērk no privātpersonām.
Lūgts komentēt, vai dzīvokļa pārbaudē valsts komisija varētu būt pieļāvusi kļūdas, ja tagad atklājas tik vērienīgu remontdarbu nepieciešamība, kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits atzīst, ka «nevar īsti ielīst sunītim vēderā» un daudzi defekti atsedzas pakāpeniski. Viņš uzskata, ka šis ir labs īpašums izcilā vietā, un valsts samaksāto cenu sauc par «nedārgu». Iepriekš citi eksperti, piemēram, Baltic Sotheby's International Realty valdes locekle Ilze Mazurenko, presē pauduši arī viedokli, ka par dzīvokli ir pārmaksāts pat tad, ja tam nebūtu nepieciešams remonts. Iespējams, sabiedrības saasinātais viedoklis par dzīvokļa remonta izmaksām saistīts ar to, ka V. Zatlera prezidentūras laikā parādījās informācija par iespaidīgām prezidenta Jūrmalas rezidences iekārtošanas izmaksām, piemēram, ūdenssiena par Ls 9000, Ls 1179 vērts franču dizainera Filipa Starka spogulis, virtuves iekārtojums gandrīz par Ls 62 000.