Tur aizdomās PKK
Svētdienas pievakarē Ankaras administratīvajā centrā netālu no Turcijas Tieslietu un Iekšlietu ministrijas ēkām noslogotā sabiedriskā transporta pieturā, kur pulcējās daudz cilvēku, nogranda spēcīgs sprādziens, tajā tika nogalināti vismaz 37 cilvēki, bet vairāk nekā 120 ievainoti, atsaucoties uz Turcijas Veselības ministriju, vēsta laikraksts Hￃﾼrriyet.
Līdz pirmdienas pēcpusdienai neviens grupējums nebija uzņēmies atbildību par slaktiņu, bet vārdā nenosauktas amatpersonas medijiem apgalvoja, ka eksploziju sarīkojusi kurdu sieviete, kura bijusi saistīta ar Turcijā un Rietumos par teroristisku organizāciju pasludināto Kurdistānas strādnieku partiju (PKK), kas kopš 1984. gada cīnās par kurdu pašnoteikšanos Turcijā.
Pēc sprādziena Ankarā policija Turcijas ziemeļrietumu provincē Eskišehirā un valsts lielākajā pilsētā Stambulā veikusi operācijas, kuru laikā aizturētas 14 personas. «Aizdomās turamie izplatīja teroristu propagandu un sadarbojās ar teroristiem,» Eskišehiras gubernators Gungezs Azmi Tuna sacīja ziņu aģentūrai Dogan. Viņš apgalvoja, ka policijas reidu laikā konfiscēti dokumenti, kas esot saistīti ar «nelikumīgām organizācijām», bet neatbildēja, vai aizturētajiem ir tieša saistība ar svētdien notikušo terora aktu.
Tas nepilna mēneša laikā bija jau otrais tik liela mēroga uzbrukums, kas noticis galvaspilsētas rajonā, kur atrodas Turcijas valdības ēkas un ārvalstu vēstniecības.
17. februārī ar sprāgstvielām piekrautas automašīnas eksplozijā dzīvību zaudēja 29 cilvēki, bet 81 guva ievainojumus. Toreiz atbildību par uzbrukumu uzņēmās mazzināms kurdu nacionālistu grupējums Kurdistānas Brīvības piekūni. Savukārt varasiestādes terora aktā vaino Sīrijas kurdu grupējumu Tautas pašaizsardzības spēki (YPG). YPG kontrolē plašas teritorijas Sīrijas ziemeļrietumos, un Turcija pret to veic militāro ofensīvu.
Pēdējā laika visasiņainākais terora akts Turcijā notika 10. oktobrī, kad laukumā pie Ankaras galvenās dzelzceļa stacijas divi teroristiskā grupējuma IV sekotāji uzspridzinājās miera demonstrācijas laikā, nogalinot 103 cilvēkus.
Bloķē sociālos tīklus
Turcijas augstākās amatpersonas paudušas stingru apņēmību stāties pretī terorismam.
Prezidents R. T. Erdogans paziņoja, ka teroristiskās organizācijas par savu mērķi izvēloties civiliedzīvotājus, jo zaudējot cīņā ar drošības spēkiem. «Mūsu valsts nekad neatteiksies izmantot tiesības aizstāvēt sevi pret jebkādiem terora draudiem,» teikts Turcijas galvas izplatītajā paziņojumā. «Mūsu iedzīvotājiem nevajag raizēties, [mūsu] cīņa pret terorismu noteikti noslēgsies ar panākumiem un terorisms tiks nospiests uz ceļiem.»
Viņam pievienojās premjerministrs Ahmets Davutoglu: «Mūsu valsts ir bijusi mērķis daudzdimensionāliem terora uzbrukumiem sarežģītā un nestabilā reģionā. Turcijas Republika cīņu pret terorismu veiks ar lielu apņēmību savas nācijas vienotības un miera vārdā un visbargākajā veidā sodīs tos, kas vēršas pret mūsu valsti.»
Turcijas Augstākās tiesas vadītājs Ismails Ruštu Džirits sacīja, ka «diemžēl mūsu valstij ir jāsadzīvo ar terorismu, bet tiem, kuri vēlas sasniegt savus mērķus ar terorismu, jāzina, ka viņiem tas nekad neizdosies». Viņš uzskata, ka sprādziens Ankarā bija uzbrukums Turcijas «vienotībai, nedalāmībai un demokrātijai». «Tas ir nicināms uzbrukums. Fakts, ka tas bija mērķēts pret civiliedzīvotājiem, padara to vēl nicināmāku,» viņu citē informācijas aģentūra Anadolu. Turcijas militārās lidmašīnas pirmdien veica triecienus pret kurdu nemiernieku nometnēm valsts dienvidaustrumos un Irākā.
Dažas stundas pēc uzbrukuma Ankaras tiesa atļāva bloķēt piekļuvi sociālajiem medijiem, to skaitā Twitter un Facebook. Tiesa lēmumu pamatoja ar to, ka cilvēki sociālajos tīklos publicējuši attēlus, kas uzņemti uzbrukuma vietā. Tas bija kārtējais uzbrukums vārda brīvībai Turcijā, jo marta sākumā tiesa atļāva valdībai pārņemt kontroli pār iepriekš tai kritisko izdevumu Zaman.