Nacionālisti pretojas
Pēc ilgām sarunām panāktā vienošanās tika parakstīta Šveices pilsētā Cīrihē, kurā ieradās ne tikai Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu un viņa Armēnijas kolēģis Eduards Nalbandjans, bet arī vairāki ietekmīgi starptautiskās sabiedrības pārstāvji, piemēram, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un Eiropas Savienības ārpolitikas pārstāvis Havjers Solana. H.Klintonei un viņas kolēģiem pēdējā brīdī nācās iejaukties, lai nepieļautu svinīgās ceremonijas izgāšanos, jo gan turkiem, gan armēņiem radās iebildumi pret otras puses prasībām. Galu galā pēc vairāk nekā trīs stundas ilgas aizkavēšanās dokumenta parakstīšanas ceremonija tomēr notika, lai gan tajā iztika bez svinīgām runām. «Protokolu parakstīšana apliecina Turcijas un Armēnijas vēlmi atvērt jaunu lappusi un veidot jaunu nākotni,» atzina ES ārlietu komisāre Benita Ferrero-Valdnere.
Parakstītais dokuments gan vēl jāapstiprina Turcijas un Armēnijas parlamentu deputātiem, un abās pusēs nacionālisti draudējuši nogremdēt šo vienošanos. Daļa armēņu uzskata, ka parakstītā vienošanās ir «nodevība», jo Armēnijai nav izdevies saņemt garantijas, ka Turcija varētu atzīt savu atbildību par armēņu genocīdu. Armēņu vēsturnieki uzskata, ka no 1914. līdz 1923.gadam genocīdā nonāvēti līdz pat 1,5 miljoniem armēņu. Pirmā pasaules kara laikā turki vajāja armēņus, kas dzīvoja Osmaņu impērijas teritorijā, jo uzskatīja, ka armēņi nostājušies pareizticīgās Krievijas impērijas pusē.
Turku iebildumi
Turcija kategoriski noliedz, ka tas bijis pret armēņiem vērsts genocīds. Pirmkārt, upuru skaits bijis daudz mazāks; otrkārt, notikušais nav uzskatāms par etniskās tīrīšanas kampaņu, jo gan armēņi, gan turki kļuva par kara upuriem. Armēnijas amatpersonas uzsver, ka attiecību uzlabošanās ar Turciju nav gaidāma, kamēr Turcija nebūs atzinusi savu atbildību par notikušo. Saskaņā ar panākto vienošanos šo jautājumu vajadzētu izpētīt neatkarīgai vēsturnieku komisijai.
Turcija vēlas uzlabot attiecības ar Armēniju, jo cenšas palielināt savu ietekmi Kaukāza reģionā. Robežas atvēršana būtu arī Armēnijas interesēs, jo palīdzētu attīstīt novārdzināto Armēnijas ekonomiku. Robeža ir slēgta kopš 1993.gada, kad Kalnu Karabahas konflikta laikā Turcija nolēma atbalstīt savu sabiedroto Azerbaidžānu. Pēdējā laikā Azerbaidžāna ar bažām vēro attiecību uzlabošanos starp Turciju un savu niknāko ienaidnieci Armēniju. Azerbaidžāna pieprasa, lai armēņi pirms Turcijas un Armēnijas robežas atvēršanas izvestu savu karaspēku no Kalnu Karabahas.