SIA Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs Dienai stāsta, ka nosūtījis vēstuli E. Ostrovskai, kurā iebilst pret to, ka debitoru parādos iekļautas arī prasījuma tiesības par neveiktajiem maksājumiem par ūdeni un siltumu. Šīs parādsaistības ir ieķīlātas par labu a/s Swedbank un līdz ar to pēc debitoru parāda atgūšanas tiek novirzītas par labu bankai. Citiem vārdiem, ja tie dzīvokļu īpašnieki, kuri par ūdeni un siltumu nav maksājuši Namu apsaimniekošanai, tagad šo parādu apmaksātu, nauda nenonāktu pakalpojumu sniedzējiem, bet Swedbank. Latio namsaimnieks norāda, ka dzīvokļu īpašnieku saistības pret pakalpojumu piegādātājiem nav SIA Namu apsaimniekošana manta un no šīs naudas nevar segt kreditoru pieprasījumus. A. Gontarevs arī atkārtoti lūdzis administratorei nodot pašreizējiem apsaimniekotājiem pārvaldīšanas līgumus, neapmaksātos rēķinus, grāmatvedības izdrukas, no kurām redzamas naudas plūsmas, vienošanās par parādu atmaksu, ja tādas ir, u. c. dokumentus. Problēmas ar informācijas saņemšanu no administratores ir arī SIA RBSSKALS Serviss, jo ir izrādījies, ka SIA Namu apsaimniekošana par vairāku māju parādiem noslēgusi cesijas līgumu ar kādu trešo personu, kas oficiāli netiek izpausta, tomēr ir zināms, ka runa ir par SIA Hausmaster. Taču administratore uzsver, ka šādi līgumi slēgti laikā, kad uzņēmums vēl nebija atzīts par maksātnespējīgu, tāpēc viņa nevar neko ietekmēt.
Situāciju par neapskaužamu sauc visi, taču līdz risinājumam pagaidām vēl tālu. E. Ostrovska apstiprina, ka šobrīd tiešām visa nesamaksāto rēķinu summa, kurā ietilpst arī maksājumi par ūdeni un apkuri, nonāks nodrošinātajam kreditoram, tātad Swedbank: «Ja jums rēķinā ir, piemēram, 100 latu, bet cilvēks samaksā tikai 25, tad kurš var pateikt, cik ir kura nauda? Debitoru summā ietilpst viss nesamaksātais rēķins.» Jaunie apsaimniekotāji atbilstoši likumam mājas nevar pārņemt, ja nepārņem arī vecos parādus, tajā pašā laikā viņiem nav informācijas, kuru dzīvokļu īpašnieki cik ir parādā par ūdeni, cik par siltumu un cik par visu pārējo. «Informācija par debitoriem ir manā un bankas rīcībā, bet jaunajiem apsaimniekotājiem mēs to nedodam, lai nesāktos linča tiesas,» savu pozīciju skaidro E. Ostrovska. Taču viņa norāda, ka visās mājās kopējā parāda summa ir lielāka nekā parāds Rīgas ūdenim un Rīgas siltumam, un administratoram ir pienākums to piedzīt. «Juridiski nevajadzētu būt tādai situācijai, ka jāmaksā divreiz,» saka E. Ostrovska, tomēr tieši šādā situācijā šobrīd ir namu iedzīvotāji, kuri, arī tie, kam nebija parādu, ir spiesti maksāt par ūdeni un siltumu, lai šie pakalpojumi vispār tiktu nodrošināti.
Strīdā ar maksātnespējas administratori E. Ostrovsku vistālāk aizgājusi a/s Rīgas Namu apsaimniekotājs (RNA), pēc kuras iesnieguma pret administratori sākts kriminālprocess. RNA iesniegumā norādījis uz iespējamām nelikumīgām darbībām, kas izpaužas finanšu darījumu veikšanā starp SIA Namu apsaimniekošana un SIA Hausmaster. RNA uzskata, ka šajos darījumos varētu būt iesaistīta E. Ostrovska, kura šādas aizdomas noraida. «Ja administratorei ir redzams, ka visi aktīvi ir apķīlāti bankā, bet pēc tam atklājas, ka daži aktīvi atdoti SIA Hausmaster, viņai ir tiesības atcelt šādus darījumus,» uzskata RNA valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. E. Ostrovska savukārt norāda, ka Namu apsaimniekošanas maksātnespējas administratore pienākumu pildīšanas laikā nodarbojusies tikai ar uzņēmuma kreditoru prasījumu apkopošanu un nav veikusi nekādus finanšu darījumus, līdz ar to kriminālprocesam nav pamata.
Igoram Trubko ir pieredze cita bankrotējuša uzņēmuma - SIA Māju serviss KSA - māju pārņemšanā, taču toreiz viņš saņēmis māju lietas un varējis strādāt ar parādniekiem, bet šajā reizē tā nav noticis un dokumenti nodoti netiek. Pieredzējušais apsaimniekotājs atzīst - viņš nav gaidījis, ka likumdošanas akti tiks klaji ignorēti. Lai arī oficiāli Namu apsaimniekošana un Hausmaster nav saistīti uzņēmumi, tajos ir strādājušas vienas un tās pašas personas un tie atrodas vienā faktiskajā adresē, norāda I. Trubko. Tagad Hausmaster darbinieki ierodoties dzīvokļu īpašnieku sapulcēs un piedāvājot pāriet pie viņiem, solot, ka parādi otrreiz nebūs jāmaksā.