Aija basketbolā sāka trenēties, kad gāja sestajā klasē. «Pirms tam kādus piecus gadus spēlēju tenisu, taču skolas dēļ nevarēju turpināt treniņus. Divus gadus neko nedarīju, bet tad klasesbiedrene paņēma līdzi uz basketbola treniņiem. Izsisties palīdzēja vecāku atbalsts un pamudinājums.» To dzirdot, aiz pleca gardi iesmejas Aijas tētis Uģis. Vecāki ieradušies basketbolisti atbalstīt klātienē.
Starp citu, tieši māju un ģimenes tuvums bijis viens no noteicošajiem iemesliem Putniņas nokļūšanai Kauņas VIČI Aistes sastāvā: «Lai gan īsti jau mājas nav, tomēr tās ir tuvu. Pēdējos septiņus astoņus gadus esmu bijusi vēl tālāk no Latvijas. Ir iespēja biežāk aizbraukt uz mājām, bet vecāki un draugi var biežāk atbraukt pie manis uz spēlēm. Viņu atbalsts arī palīdz labāk nospēlēt.» Otrs iemesls, protams, ir iespēja sevi pierādīt Eirolīgā, kas gan pagaidām nesekmējas tik labi. VIČI Aistes nokļuvis ļoti spēcīgā apakšgrupā, un arī Aijas pienesums komandas sniegumā ir mazāks, nekā cerēts. «Visas komandas ir tādas, kurām vajadzētu būt labāko četriniekā. Protams, mērķis ir izkļūt no grupas, taču esam zaudējušas dažas spēles, kurās noteikti bija jāuzvar. Šīs neveiksmes iegāž mūs cīņā par tikšanu tālāk.» Līdzšinējās astoņās spēlēs Kauņas komandai ir tikai viena uzvara, tāpēc astoņu komandu konkurencē nākas samierināties ar septīto vietu. Iespēja ielauzties labāko pieciniekā gan vēl ir, jo jāspēlē ar visām tiešajām konkurentēm. Tiesa, pārsvarā izbraukumā. «Tagad svarīga ir katra spēle. Kamēr izredzes tikt tālāk ir, tikmēr par tām arī cīnīsimies,» kaujinieciski noteica Putniņa. Viņa pati norāda, ka šādā līmenī var spēlēt, lai gan ir daudz grūtāk nekā iepriekš. «Spēlētājas ir daudz gudrākas, ātrākas un pieredzējušākas nekā Eiropas kausā. Pašai vairāk jāpiespiež sevi, lēmumi jāpieņem ātrāk.»
Savulaik Putniņa sevi spilgti pieteica vairākos Eiropas jaunatnes čempionātos, kur bija izlases līdere, taču pieaugušo basketbolā pagaidām viņai tik nozīmīga loma netiek atvēlēta ne klubu, ne valstsvienības sastāvā. «Tas jau jājautā treneriem,» nosmēja basketboliste, taču uzreiz atzina, ka apzinās savus trūkumus: «Man pietrūkst stabilitātes. Varbūt tādēļ treneri man tik ļoti neuzticas. Lai to labotu, daudz jāstrādā individuāli, jāskatās, jāanalizē spēļu ieraksti. Arī pieredzes man vēl nav tik daudz, lai spēlētu vadošo lomu. Ar katru gadu katrā komandā kaut ko izdodas pielikt, tāpēc attīstos kā spēlētāja.» Aija nenoliedz, ka nākotnē redz sevi vēl augstāka līmeņa komandās, taču pagaidām koncentrējas tikai spēlei Kauņas komandā.
Putniņa nelabprāt atceras šīs vasaras Eiropas čempionātu Polijā, jo neizdevās turpināt cīņu par tikšanu uz olimpiskajām spēlēm. «Arī no sevis biju gaidījusi daudz vairāk. Pārbaudes spēlēs it kā spēlēju labi, bet, kad pienāca oficiālās spēles, treneri man tik daudz neuzticējās,» Aija to skaidroja ar to pašu pieredzes trūkumu. Valstsvienībā pēdējo desmit gadu kodolu pamazām nomaina jaunā paaudze, kurā nozīmīga loma paredzama arī Putniņai. «Jaunajām potenciāls ir ļoti liels, bet jāpaiet laikam, lai saspēlētos. Cita citu vēl tik labi nezinām, tāpēc nākamie pāris gadi varētu būt pagrūti,» Aija izlasei lielākus panākumus paredz tālākā nākotnē.