Festivāls turpināsies līdz 25.oktobrim, piedāvājot astoņus koncertus dažādās Rīgas koncertvietās, katrā koncertā solot pārsteigumus. Nesatraucieties, piemēram, ja atnākot ieraudzīsiet, ka koncertzāles telpa ir sadalīta ar tilla priekškaru un jau pie ieejas vīriešus nošķir no sievietēm. Par to visu kopā ar domubiedru grupu gādā jaunā Vācijā studējošā režisore Margita Zālīte.
Pirmoreiz festivāla fokusā ir nevis kāda ievērojama komponista/atskaņotājmākslinieka personība, bet gan koncepcija. Šī ir arī pirmā reize, kad festivāla koncepciju veido nevis domubiedru padome, bet gan mākslinieciskais vadītājs. Šis uzdevums uzticēts komponistei Gundegai Šmitei. Viņa sāk ar atzīšanos, ka uzdevums veidot līdzsvarotu, pārliecinošu programmas koncepciju ir bijis daudz grūtāks, nekā tas šķitis sākumā. «Arvien vairāk apjautu, cik daudzveidīga, bagāta, varena un noslēpumaina ir šī kultūra, kurā iemiesojas gan persiešu, gan arābu, gan izraēļu, arī kristiešu dzīvesziņa. Festivāla devīze Tuvie Austrumi - izgaismotie dialogi ietver sevī koncepcijas atslēgu.»
Dialogi - tas nozīmē, ka Tuvo Austrumu pasaulē sakņotas idejas iemiesojuši gan komponisti, kas nākuši no šī reģionā (vairākums no viņiem tagad dzīvo Eiropā), gan arī rietumu komponisti un izpildītājmūziķi, kuri šajā kultūrā atraduši bagātīgu iedvesmas lauku. Viņu vidū arī latviešu komponisti, piemēram, Lietuvā dzīvojošais Mārtiņš Viļums, kurš no persiešu teikas par putniem, kuri devās meklēt Karali - Dievu, uzbūris gleznaini krāšņu simfonisko opusu Simurg (Trīsdesmit putni). Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļas studenti piedalījās īpašā konkursā, sacerot vokālās kamermūzikas darbus par dzeju arābiski, ivritā un turku valodā. Poētiskā stīga vijas cauri visai festivāla programmai, sākot ar atklāšanas svētkiem Lielajā ģildē, kur tā būs pamats Voldemāra Johansona skaņu instalācijai. Austrumi tagad ir modē. Kāpēc? «Austrumu kultūrā, filozofijā, dzīves izjūtā mēs meklējam to, kā mums pietrūkst. Mēs tajā meklējam atbildes uz jautājumiem, uz kuriem neatbild kristīgā pasaule,» prāto diriģents un obojists Normunds Šnē. Viņš ar orķestri Sinfonietta Rīga koncertā Arābu nakts (14.X Lielajā ģildē) atskaņos Jordānijā dzimušā, šobrīd Vācijā dzīvojošā komponista Saīda Hadada mūziku, arī koncertu arābu lautai ud un ansamblim.
Viens no festivāla uzdevumiem ir jaunu dialogu veidošana. Lai gan opera, kura bija impulss visai festivāla idejai un kuru igauņu komponistam Toivo Tulevam bija pasūtījis Latvijas Radio kora galvenais diriģents Sigvards Kļava, tā arī palika neuzrakstīta, festivāla programmu bagātina vairāki pirmatskaņojumi. Viens no tiem ir Līgas Celmas opuss Ceļā stīgu kvartetam, trim basiem un soprānam, kas pirmatskaņojumu piedzīvos koncertā kamermistērijā Širāza, kuras nosaukums patapināts no kanādiešu komponista un ceļotāja Kloda Vivjē klavieropusa. Šajā programmā (Lielās ģildes Minsteres zālē 14.X) pirmoreiz skanēs arī Santas Ratnieces Muqarnas klavierēm solo - austrumniecisks fraktāls skaņu ornaments, minaretu arhitektūra skaņās.
Arēna būs ne tikai klausāma, bet arī skatāma un izjūtama. Teju katrā koncertā skaņu iespaidus papildinās video, gaismu māksla, režija un scenogrāfija. Šajā ziņā kulminācija būs Fausto Romitelli videoopera An Index of Metal, kuru beļģu ansamblis Icta mums atvedīs festivāla noslēgumā.