Jau iepriekš vēstīts, ka a/s Grobiņa jūnija sākumā aukstuma dēļ bojā gāja 472 ūdeļu mazuļi un uzņēmums lēš ap 5000 eiro zaudējumu. Bojāgājušās ūdeles nebija apdrošinātas, jo ūdeļu mazuļus apdrošina, sākot ar 1. jūliju, kad tie ir sasnieguši zināmu vecumu. Saskaņā ar uzņēmuma plānu un biznesa specifiku ūdeles bija paredzēts audzēt no maija sākuma līdz novembra beigām, vēsta LETA. Uzņēmuma Grobiņa abās fermās, no kurām viena atrodas Grobiņas novada Dubeņu pagastā, bet otra - Pāvilostas novada Vērgales pagastā, kopumā tiek audzēti 165 000 ūdeļu.
Iemesls, kāpēc ūdeļu mazuļi gāja bojā, ir nepietiekami nosiltinātās migas, jo radušās problēmas ar pakaišu piegādi, bet siltināšana ar salmiem izrādījās nepietiekama. Jūlija vidū samērā asi uz notikušo reaģēja Latvijas Zvēraudzētāju asociācija (LZAA), kuras valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš paziņoja, ka atbildība jāuzņemas Grobiņas vadībai, kā arī jāveic visi pasākumi, lai šāda ārkārtas situācija vairs neatkārtotos. Tika arī ziņots, ka LZAA nolēmusi mēneša laikā sarīkot vēl vienu dzīvnieku labturības pārbaudi Grobiņas zvēraudzētavā, kurā aicina piedalīties arī Pārtikas un veterināro dienestu. Nepieciešamības gadījumā LZAA ir gatava organizēt atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka dzīvniekiem tiek nodrošināts viss nepieciešamais.
Dzīvnieku labturība ir jūtīgs temats, jo var aktualizēt jautājumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, - biedrība Dzīvnieku brīvība kopš 2013. gada likumdošanas iniciatīvai savāca vairāk nekā 10 000 parakstu, tomēr Saeima šo ierosinājumu šā gada sākumā noraidīja. Biedrības pārstāve Līva Siliņa Dienai apstiprināja, ka Dzīvnieku brīvība ir vērsusies policijā un PVD, bet policija gaidīšot PVD pārbaudes rezultātus un tikai tad lemšot par lietas ierosināšanu. Biedrība iepriekš izteikusi skepsi, vai LZAA un PVD pārbaudes varētu būt efektīvas, jo «arī acīmredzamus, kliedzošus labturības pārkāpumus, kurus videomateriālos kopā ar pierādījumiem par lokāciju un laiku fiksējuši trauksmes cēlēji daudzās Latvijas zvēraudzētavās, PVD nekonstatē nedz plānotajās, nedz ārkārtas pārbaudēs, kas veiktas pēc Dzīvnieku brīvības atkārtotiem lūgumiem». Biedrība arī apgalvojusi, ka Grobiņas gadījums būtu palicis uzraugu nepamanīts, ja kāds cilvēks nebūtu apvienībai Sabiedrība pret kažokādām pārsūtījis veterinārārstes aktu.
Dienai neizdevās iegūt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gundara Jaunsleiņa viedokli par administratīvā pārkāpuma lietas pārcelšanu. Uzņēmuma mājaslapā par notikušo nav ne vārda. Jūlija vidū LETA vēstīja, ka a/s Grobiņa padomes locekle Argita Jaunsleine atzinusi uzņēmuma pieļauto kļūdu, laikus nevēršoties pie kolēģiem, kā arī paziņojusi, ka uzņēmums uzņemas pilnu atbildību par notikušo. «Mēģinājām migas siltināt ar salmiem, diemžēl izrādījās, ka tas nav pietiekami. Pat neienāca prātā, ka naktis būs tik aukstas, ka ūdele nosals. Protams, ja mēs būtu vērsušies pie citiem pēc palīdzības, iespējams, šāda nelaime nenotiktu. Turpmāk gādāsim, lai uzņēmumā būtu pietiekamas pakaišu rezerves,» sacīja A. Jaunsleine. Viņa arī norādīja, ka uzņēmums joprojām uztur prasību par zaudējumu piedziņu no pakaišu piegādātāja SIA Daibi.
A/s Grobiņa biržā iesniegusi revidēto gada pārskatu, kurā teikts, ka uzņēmums pagājušajā gadā strādājis ar 2,879 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt zaudējumi ir 1,657 miljoni eiro salīdzinājumā ar 783 420 eiro peļņu iepriekšējā gadā.