Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija deleģējušas domē uzstāties advokātu Pēteri Liniņu, taču ar argumentu «te nav tiesa, lai uzstātos advokāti» viņam ar balsu vairākumu izteikties neļāva. Nelīdzēja arī opozīcijas argumenti, ka pašvaldībai nav jāiesaistās komercdarbībā, kas var likt bankrotēt kādam no esošajiem komersantiem, vairojot bezdarbnieku skaitu, kuri nāks prasīt pabalstus uz domi. Turklāt līdzšinējā pieredze ar pašvaldības uzņēmumu «meitām» nav veiksmīga, piemēram, Rīgas satiksmes meitasuzņēmums Rīgas acs nav sācis pilnvērtīgi strādāt. RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa, pamatojot iešanu biznesā, norāda, ka 2/3 no uzņēmuma iespējamās jaudas rīdziniekiem nav nepieciešamas un prognoze rāda, ka iedzīvotāju skaits vēl samazināsies. Lai nebūtu jāceļ tarifs, kas ir zemākais starp Baltijas valstu galvaspilsētām, uzņēmums meklē peļņas iespējas. Tiesa, 4,6 miljonu latu peļņa desmit gados vairākos deputātos raisīja skepsi. Jaunais uzņēmums maksās nomas maksu par urbumu un to nenodos ilgtermiņa nomā. Visu peļņu dividenžu veidā nodos RŪ rīcībā, kas to izmantošot infrastruktūras attīstībai. RŪ jaunā uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīs Ls 105 000, savukārt fasētā ūdens ražošanai nepieciešamos pamatlīdzekļus un daļu no apgrozāmajiem līdzekļiem aptuveni Ls 300 000 latu apjomā aizņemsies kādā bankā.
Rīgas domes lēmumam ir daudz kritiķu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš uzrauga pašvaldību darbību, aģentūrai LETA norādīja, ka šāda iecere nav atbalstāma un RŪ būs ļoti grūti pierādīt, ka viņi neizmanto publisko infrastruktūru un publiskos resursus. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izteicies, ka pašvaldībai nav jāveido uzņēmums tur, kur jau veiksmīgi funkcionē tirgus. Bažas par konkurences kropļošanu pauda jaunieceltā Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama, kura saskata risku sajaukt regulēto un brīvo tirgu RŪ un ieņēmumu pārnešanu no viena uz otru. KP pārstāve Inita Kabanova Dienai norādīja, ka padome var vērtēt uzņēmuma darbību tad, kad tas sāks strādāt un ienāks tirgū. Ierobežojumi pašvaldību komercdarbībai noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā, taču tieši uz to pašu pantu atsaucas arī D. Kalniņa, sakot, ka likums meitasuzņēmumam neliedz šādu komercdarbību veikt. Savdabīga pieeja diskusijai par Aqua Rīga ir Rīgas mēra partijas biedram, Saeimas Valsts pārvaldes un pšvaldību lietu komisijas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam (SC), kurš gan atrunājās, ka nav redzējis biznesa plānu, taču norādīja, ka projekts ir atbalstāms, ja tas domāts, lai apgādātu bērnudārzus un skolas ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Arī kuluāros izskanējis pieļāvums, ka pašvaldība varētu Aqua Rīga ražoto ūdeni izmantot savām vajadzībām un ietekmēt uzņēmumus un iestādes, lai arī tās iepērk tieši šo ūdeni.