«Biju ieradies Rīgā studiju brīvlaikā no Londonas. Ejot ar tēvu garām Doma baznīcai neilgi pēc konkursa izsludināšanas, viņš man stāstīja par barikāžu dienu notikumiem,» atceras Krišs Zilgalvis. Atmodas laikā viņš bijis sešus gadus vecs puika, tāpēc arī viņam nav saglabājušās tiešas vizuālas un emocionālas atmiņas par zīmīgajiem notikumiem. «Es sev nepiedotu, ja nemēģinātu piedalīties šajā konkursā,» saka arhitekts, kurš apzinājies, cik svarīgi ir nostiprināt šo vēsturisko notikumu piemiņu. Krišs Zilgalvis uzrunājis dažādus cilvēkus sev apkārt, lai uzzinātu vairāk par 1991. gada janvāri, - stāsti bija dažādi, bet tos visus vienojusi degsme par brīvu Latviju un gaišas domas par nākotni. «No tā arī izkristalizējās mana sajūta, kāda ir jāveido šī jaunā vitrāža,» norāda arhitekts.
Krišs vēlējies radīt mākslas darbu, kas ir simbols kolektīvai atmiņai, veltījums brīvības aizstāvjiem un brīvas valsts nākamajām paaudzēm, norādot ikviena nozīmi vienotā veselumā. Viņa piedāvātās idejas pamatā ir «dzīva», nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Četri no logiem būs veltīti vēsturiskajiem novadiem, bet pārējie pieci elementi simbolizēs Latvijas pirmo un otro neatkarību, Lieldienas, Ziemassvētkus un pilnību - «Dieva aci» - un veidos vienotu kompozīciju.
Stikla tēlniecība
«Pašā sākumā bija tikai sajūta, vīzija,» atklāj Krišs Zilgalvis. Tā nebūs vitrāža tās tradicionālajā izpratnē - tas būs unikāls notikums vitrāžu veidošanas pieejā. Lai ideja varētu pārtapt par mākslas darbu, Krišs Zilgalvis uzrunājis savus skolotājus un inženierus, ar kuriem iepriekš strādājis pie dažādiem projektiem pēc studijām Londonā (London Metropolitan University - red.) - sākot ar atsevišķiem arhitektūras objektiem Eiropā un beidzot ar jaunām pilsētām Āzijā.
«Katrs elements būs veidots kā atsevišķs mākslas darbs, kopā veidojot vienotu tēlniecisku kompozīciju no klasiskai vitrāžai neierasti bieza stikla, lai panāktu iecerēto vizuālo izteiksmīgumu,» akcentē Krišs Zilgalvis. Lai īstenotu ideju, bijis nepieciešams nopietns pētnieciskais process - pēc tajā atklātajām tehniskajām vadlīnijām tālāk tikuši attīstīti mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi. «Tas ir liels izaicinājums neapjukt atrastajās iespējās un saglabāt idejas skaidrību,» piebilst arhitekts.
Komandas aizrautība
Jauno vitrāžu Ar degsmi par brīvu Latviju, kas atradīsies Marijas kapelas logā ar skatu uz Doma laukumu un būs apskatāma gan no baznīcas iekšpuses, gan no ārpuses, ir plānots atklāt 2014. gadā. Lai tas tā notiktu, ir izveidota starptautiska komanda, kurā sadarbojas Latvijas uzņēmuma Vincents Arhitektūra speciālisti un pasaulē vadošie inženieri no Lielbritānijas kompānijas Arup. Krišs Zilgalvis atklāj, ka viņi visi ar patiesu aizrautību piedalās šī mākslas darba veidošanā. «Ar dzirkstelēm acīs,» piebilst arhitekts un rāda fotogrāfijas. Vienā no tām ir redzams, kā tiek veidoti neskaitāmi paraugi un pētījumi katrai mākslas darba detaļai, - tas viss atgādina milzu laboratoriju.
«Ideja un tās simboliskā nozīme,» arhitekts min galveno iemeslu, kāpēc tik augstas klases speciālisti piekrituši iesaistīties jaunās vitrāžas veidošanā, - viņi apzinājušies, ka būs jāmeklē unikāli risinājumi, lai šo māksliniecisko ieceri realizētu dzīvē. Patlaban dažādās Eiropas valstīs tiek veikta stiklu paraugu izgatavošana, lai atrastu visefektīvāko tehnisko risinājumu. Starp stikla izgatavotājiem ir profesionāļi no Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Čehijas, Polijas. «Liels prieks, ka esmu sastapis fantastiskus speciālistus tepat Rīgā ar lielu pieredzi un brīnišķīgu radošu garu,» saka Krišs Zilgalvis. «Visa komanda apzinās lielo atbildību,» norāda arhitekts, uzsverot projekta īpašo nozīmi.
Vitrāžas režija
Rīgas Doma jaunajā vitrāžā redzamā uguns būs «dzīva», jo, mainoties gaismas avota leņķim un intensitātei, piemēram, saules gaismai, mainīsies arī vitrāžas atstarotā gaisma. «Vienreiz viena liesmas šķautne iemirdzēsies, citreiz cita,» piebilst Krišs Zilgalvis. To ietekmēs arī apkārt esošās mājas un mūžam mainīgie laikapstākļi. Turklāt tiek strādāts pie mākslīgā apgaismojuma, kas būs kā papildinājums un iespēja padarīt vitrāžu īpašāku kādā īpašā notikumā vai padarīt to mirdzošu diennakts tumšajā laikā.
Arhitekts vēlējies, lai vitrāža uzrunātu no dažādiem attālumiem - gan stāvot Doma laukuma pretējā pusē, gan uzkāpjot Marija kapelas balkonā un esot pavisam tuvu, kad rodas iespēja saskatīt smalkas detaļas. «Lai arī logs ir septiņus metrus augsts, tas līdzinās juvelieriskam darbam,» piebilst Krišs, kurš kopā ar komandu ļoti rūpīgi domā par tā režiju - lai mākslasdarbs būtu īpašs no dažādiem skatupunktiem un atgādinātu par notikumiem, kad visa Latvijas tauta bija apvienojusies degsmē par brīvu valsti.