Tas, ka SAB/KNAB TV - Nekā personīgi nevaru uztvert savādāk - mani mudina kaut kā laboties vai biedē, nezinu, vai tāpēc man ir jāmaina savi uzskati. Negribu domāt, ka SAB vada žurnālisti. Tāpat negribu domāt, ka tā ir SAB saruna ar mani ar televīzijas raidījuma palīdzību. Es redzu, ka viņi ir izpētījuši visus manus radurakstus, mana ikdiena nepaliek bez viņu uzmanības. Tas mani tiešām priecē - bez ironijas to saku -, jo redzu, ka viņi profesionāli strādā. Tāpēc man nav pamata domāt, ka viņi politisku apsvērumu dēļ mani pazemos, jo mana partija ir populāra un tas kādam traucē. Es runāju kā Nacionālās drošības komisijas loceklis, un tas ir jautājums par nacionālo drošību, jo - par ko gan tas liecina, ka žurnālisti iepriekš zina, ko darīs SAB? Tas lej ūdeni uz to dzirnavām, kuri saka, ka no SAB notiek tīša informācijas noplūde - un uz to Kažociņa kungam vajadzētu asi reaģēt. Ja SAB nereaģē, varbūt taisnība tiem zobgaļiem, kuri saka, ka viņi piespēlē saviem politiskajiem mīluļiem? Neesmu dzirdējis, ka līdzīgi TV raidījums būtu draudējis Kamparam vai Dombrovskim.*
Un tomēr - tātad, lai novērstu draudus nacionālajai drošībai, vai esat gatavs atteikties no viedokļa, ka referendumā balsosiet par otru valsts valodu?
Šie vārdi man kā latvietim nenāca viegli pār lūpām, bet šie 180 tūkstoši - tie ir gandrīz visi mani vēlētāji, kas nesen balsoja par mani. Tas ir mana vēlētāja viedoklis, un es esmu algots un sūtīts, lai paustu viņu viedokli. Viņi nav pret latviešiem un latviešu valodu. Un viņi neies uz referendumu - ja tas viņiem netiks nozagts -, lai demonstrētu pret latviešiem un latviešu valodu. Viņi nav arī tik naivi, lai domātu, ka šajā referendumā izcīnīs otru valsts valodu. Jautājuma burts ir otra valsts valoda, bet gars - neapmierinātība par necieņu pret ļoti daudzu Latvijas ļaužu viedokli.
Kā vērtējat deputātu mēģinājumu ar iesniegumu Satversmes tiesai apturēt pilsoņu referendumu?
Patiesībā referenduma apturēšanas iniciators ir Kūtra kungs - to nevar nepamanīt. Hronoloģiski viņš bija pirmais, kas pamudināja koalīcijas deputātus tā rīkoties. Viņš paziņoja, ka ir tāda iespēja apturēt referendumu. Ar vārdiem lika saprast, ka tikai pareizi uzrakstāt un ka viņam ir zināms, kā ir pareizi, lai Satversmes tiesa varētu rīkoties. Smuki tas nav, domāju, ka tā ir tāda ideoloģizēta padarīšana. Satversmes tiesai vajadzētu atturēties no ideoloģiskiem uzskatiem, bet lemt vienīgi pēc Satversmes burta un gara. To varu izskaidrot vienīgi ar apjausmu, ka pat ar vairākumu uzvarēt pārāk lielu mazākumu ir nepatīkami. Iedomājieties, kāds kauns un skandāls pa visu pasauli ir ar šo vienu cilvēku balsošanu pret otriem - trīs simti tūkstošu nobalso par, bet miljons nobalso pret viņiem! Tāpēc ir šī specoperācija, kurā, izskatās, kā organizatori piedalās arī Satversmes tiesas tiesneši.
Kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu?
Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs. Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums, - es paskaidroju, kāpēc es esmu ar viņiem. Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu.
Un kāda ir «miera formula»?
Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku. Bet ir jautājumi, kas šodien sāp Latvijas krieviem un ir galīgi nesāpīgi latviešiem. Un arī tie ir jānosauc. Galvenais - krievi grib būt šeit novērtēti un cienīti, nevis visu laiku dzirdēt, ka viņi tomēr ir pa kapeiku sliktāki. Tieši latviešu valodas plašāka lietošana būs vienošanās rezultāts. Bet vienoties var vienīgi tie, kam šajos jautājumos uzticas vēlētājs. To nevar izdarīt konjunktūristi, kas parasti ir tā saucamie centristi, kas var i tā, i tā. Te ir jānāk no vienas puses vislielākajai autoritātei nacionālajā flangā, piedodiet, bet tas tomēr ir Visu Latvijai!, varbūt daļēji ZZS. Un no otras puses - Saskaņas centram, kuram ir sava vēlētāja mandāts. Abām pusēm ir jārēķinās ar sava vēlētāja mandātu un vienlaikus ir jābūt pietiekami drosmīgām. Lūk, kad mēs un Visu Latvijai! vienosimies - tā būs pirmā lappuse Latvijas veiksmes stāstā.
* Kad intervija jau bija notikusi, Jānis Urbanovičs laikrakstu Diena informēja, ka ir saņēmis oficiālu apstiprinājumu, ka viņam ir liegta pielaide valsts noslēpumam.