Slavē arī Brisele
Lai arī novembra vidū Ungārija atteicās no kārtējās SVF aizdevuma daļas, trešdien premjerministrs Gordons Bajnajs apstiprināja, ka viņa valsts nepārtrauc aizņemšanos pavisam. 2010.gada budžetā Ungārijai ieplānots deficīts 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IK), kas pašreizējos apstākļos Eiropā uzskatāms par visnotaļ pieklājīgu, tādēļ pagaidām ungāriem neesot vajadzības pēc papildu līdzekļiem.
«Ungārija ir atgriezusies pie veselā saprāta politikas,» pēc tikšanās ar SVF vadītāju Dominiku Štrausu-Kānu, komentējot Ungārijas pakāpenisko atveseļošanos, G.Bajnajs norādīja uz apņēmīgo izdevumu samazināšanu. «Ungārija sasniegusi labu progresu valsts tēriņu ierobežošanā,» dalībvalsti slavēja arī ES finanšu komisārs Žoakins Almunija.
Uz iedzīvotāju rēķina
Jaunais budžets veidots, centīgi sekojot aizdevēju prasībām, tādēļ valdībai nemitīgi nākas sastapties ar opozīcijas pārmetumiem, ka tas neatvieglos dzīvi iedzīvotājiem un neveicinās ekonomikas atkopšanos. Taču Ungārijai plašas rīcības brīvības nebija. Jau pērnā gada nogalē tā bija finansiāla sabrukuma priekšā, tādēļ lūdza palīdzību starptautiskajai sabiedrībai. SVF un ES garantēja ungāriem kredītu 20 miljardu eiro apmērā. Līdz šim viņi izlietojuši 8,34 miljardus eiro no SVF un 5,5 miljardus no ES.
«Vienalga, kurš veidos nākamo valdību, viņš mantojumā saņems atbildīgi pārvaldītu un ilgtspējīgai attīstībai sagatavotu valsti,» nododot parlamentam izskatīšanai budžeta projektu, teica G.Bajnajs, «taču mēs nedrīkstam novirzīties no šī kursa, jo tas būtu bezatbildīgi attiecībā pret visiem Ungārijas pilsoņiem».
Kopš kreiso spēku premjera nākšanas pie varas aprīlī cilvēkiem bijis daudz iemeslu kurnēt. G.Bajnaja valdība apcirpa pensijas, valsts pārvaldes izdevumus, samazināja subsīdijas komunālo pakalpojumu sniedzējiem un tamlīdzīgā veidā pārlika lielāko nastu uz iedzīvotāju pleciem, ziņo aģentūra Reuters. Ne velti lielākā opozīcijas partija Fidesz socioloģiskajās aptaujās ir krietni priekšā valdošās koalīcijas dalībniekiem, un ļoti iespējams, ka tā nākamā gada vēlēšanās pārņems varu.
Neticams deficīts
Paraugoties uz cipariem, šķiet, ka ungāru ciešanas sāk atmaksāties. Budžeta izdevumu apcirpšana ļāvusi valstij sevi uzturēt no pašu saražotā, lai arī reāls ekonomikas pieaugums gaidāms ne ātrāk kā aiznākamgad. «Šis budžets liek dzelzs pamatus zem gaidāmās Ungārijas izaugsmes 2011.gadā,» laikrakstam Nepszabadsag apgalvoja premjers.
Takerekbank bankas analītiķis Gergelijs Supans piekrīt, ka svarīgākais darbs jau ir padarīts un nu jāgaida rezultāti: «Valdībai atliek tikai stingri kontrolēt izdevumus un nodarboties ar citām tehniskām lietām, nekas būtisks nav darāms.»
Taču valdības politikai netrūkst kritiķu, un arī daži statistikas dati nerunā par labu. Pat valsts centrālā banka brīdinājusi, ka budžeta deficīta aplēses ir pārāk rožainas un realitātē iztrūkums būšot par pāris procentiem lielāks. Arī nodarbinātības rādītāji nav iepriecinoši. Bez darba ir 10,4% no visiem strādātspējīgajiem valsts iedzīvotājiem, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Tas ir sliktākais rādītājs kopš 1998.gada, kad Ungārijā sāka centralizēti mērīt bezdarbu, ziņo aģentūra Bloomberg. «Mēs rēķināmies, ka bezdarbs turpinās augt vismaz līdz nākamajai vasarai,» Concorde Securities ekonomists Jānošs Samu tuvākajā nākotnē nesaskata būtisku uzlabojumu.
Sola cirpt nodokļus
Centriski labējā Fidesz jau tagad apsolījusi grozīt budžetu un 2011.gadā samazināt nodokļus, ja tiks pie varas. Partijas galvenais ekonomikas padomnieks Mihājs Varga aģentūrai Reuters pavēstīja, ka reālais budžeta deficīts nākamgad varētu sasniegt 7-7,5% no IK, jo valdība neesot bilancē iekļāvusi visus gaidāmos izdevumus.