Taču abu sarakstu līderi Nils Ušakovs un A.Šlesers jau ir paziņojuši, ka piedāvās veidot plašu koalīciju, iesaistot tajā arī divas pārējās domē iekļuvušās partijas - _Pilsonisko savienību_ un Jauno laiku - , kas kampaņas laikā bija A.Šlesera redzamākie pretinieki.
Jaunā laika (JL) komandas vadītājs Edgars Jaunups jau pirms vēlēšanām pieļāva sadarbību ar Saskaņas centru un arī ar LPP/LC, ja A.Šlesers nav mērs, bet Pilsoniskā savienība (PS) pret sadarbību ar SC ir paudusi visai kategorisku nostāju, pēdējās dienas pirms vēlēšanām aktīvi karojot arī pret A.Šleseru. Vēl vēlēšanu naktī portāla diena.lv rīkotajā diskusijā viena no Pilsoniskās savienības līderēm Sandra Kalniete noraidīja sadarbību ar SC, uz ko tajā pašā stundā, bet citā vietā Ģ.V.Kristovskis jau raudzījās pielaidīgāk - viņš vēlēšanu rezultātus pieņemot kā realitāti, ar ko ir jārēķinās. Ģ.V.Kristovskis ir partijas priekšsēdētājs, bet S.Kalniete, visticamāk, aizbrauks strādāt Eiropas Parlamentā un noteicošais vārds partijā varētu piederēt Ģ.V.Kristovskim. Vēlēšanu naktī, uzrunājot partijas biedrus, viņš arī sacīja, ka līdz ar šo noieto posmu ir sācies nākamais periods - gatavošanās Saeimas vēlēšanām. Ja PS būtu Rīgas domes koalīcijā, tad vēlētājiem būtu lielākās iespējas pirms Saeimas vēlēšanām novērtēt tās varēšanu - politiskie konkurenti veco partiju vidū cer, ka tas drīzāk dos mīnusus, nevis plusus PS, taču jebkurā gadījumā panākumi Rīgā dos iespēju partijai nostiprināties.
Piedāvājums visiem domē ievēlētajiem veidot koalīciju gan vēl nenozīmē, ka tā notiks, ja visas četras partijas par kaut ko nespēs vienoties - piemēram, par nākamo Rīgas mēru. A.Šlesera izteikumi, ka domes priekšsēdim ir jābūt pieredzējušam un profesionālim, kas spēj strādāt ļoti smagos apstākļos, liecina, ka teorētiski viņš pieļauj iespēju kompromisu ceļā vienoties ar SC. N.Ušakovs gan ir uzsvēris, ka ir gatavs ieņemt mēra amatu, bet viņam, kā zināms, nav tādas pieredzes kā A.Šleseram. LPP/LC kā opozīcijas partija turpināšot atbalstīt Valda Dombrovska valdību, taču tajā pašā laikā LPP/LC nepretendējot tajā iekļauties, pat, ja vienojas ar JL domē, apgalvoja tās līderis. Vairāki politikas komentētāji norādījuši, ka N.Ušakova izredzes iesēsties mēra krēslā var sarežģīt iekšējās opozīcijas rašanās SC, jo apvienību veido vairākas partijas, no kurām lielākās ir TSP un Sergeja Dolgopolova pārstāvētais Jaunais centrs. S.Dolgopolovs teicis, ka SC ir divi mēra kandidāti - arī viņš.
A.Šlesers Dienai neslēpa gandarījumu, ka domē nav iekļuvuši abi radikālākie politiskie spēki - PCTVL kreisajā spārnā, kā arī nacionālā partija TB/LNNK, kuras kampaņas elementi, piemēram, par «astoņkājiem» padomēs, arī bija vērsti pret A.Šleseru. Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kura pārstāvētā partija, tāpat kā līdzšinējais partneris domē un sabiedrotais valdībā TP, nav pārvarējusi 5% barjeru, vēlēšanu rezultātus redz kā iespēju partijai pārvērtēt darbību. Tajā pašā laikā iemeslus neveiksmei viņš redz arī ekonomiskajā situācijā, kad krīzes apstākļos sabiedrība ir neiecietīgāka pret tiem, kas ir pie varas.
Opozīcijā esošajai LPP/LC bijušas priekšrocības, tāpat kā Ģ.V.Kristovskim, kas piecus gadus bijis ārpus politiskās dzīves valsts varas institūcijās. «Krīzes situācijā populisms ir medus maize, ko izmantoja Šlesers ar saviem solījumiem,» atzina J.Birks, un pēc viņa domām, šie vēlēšanu rezultāti būs piespieduši labējos politiskos spēkus sākt sarunas par konsolidāciju, jo sašķeltība, viņaprāt, ir viens no galvenajiem iemesliem to neveiksmei Rīgas domes vēlēšanās, kas saskan ar sociologa Aigara Freimaņa jau pirms vēlēšanām teikto. Domē nav arī Sabiedrības citai politikai, kuras saraksta līderis Aleksejs Loskutovs bija populārāko vidū. Pirms vēlēšanām PS pārstāvji atzina, ka A. Loskutovam varētu piedāvāt ar korupcijas novēršanu saistītu darbu domē neatkarīgi no tā, vai partija tajā iekļūs. Grūti paredzēt, vai tas būs iespējams, ja par mēru kļūs A.Šlesers.