Slikta braukšanas kultūra un nepamatota pašpārliecinātība - ja neskaita bedrainos segumus - ir vislielākā problēma uz Latvijas ceļiem, uzskata autovadīšanas instruktore psiholoģe Gunta Rizga.
Gunta ir viena no retajām instruktorēm Latvijā, kas var palīdzēt gadījumos, kad grūti vai pat neiespējami sēsties pie stūres. Psiholoģiski problemātisko autovadītāju, kas apdraud ceļu satiksmes dalībniekus, diemžēl ir daudz. Precīzas statistikas - tieši cik, gan nav, bet ne jau visu izsaka skaitļi.
Nav modes kliedziens
Protams, var smīkņāt: instruktors psihologs ir modes diktēts luksuss, un, ja kāds ar kaut ko savās braukšanas iemaņās nespēj tikt galā, nevis jāvēršas pie speciālista, bet vienkārši pašam jātiek galā ar sevi. Dažs labs tā arī mokās gadiem ilgi. Nē, nevis mokās, bet moka citus braucējus uz ceļa.
Kad Gunta sāka strādāt 2001. gadā, bija vienīgā šāda veida speciāliste Latvijā. Tagad autoskolā Vanags ir vēl divi diplomēti psihologi. Gunta Rizga vispirms absolvējusi Starptautisko Praktiskās psiholoģijas institūtu. Taču diplomētu psihologu ir daudz, un jaunās sievietes mērķis bijis atrast savu, specifisku nišu. Tā kā autovadīšana jau daudzu gadu garumā Guntai padevusies tīri labi, viņa iedomājusies, ka psiholoģiska palīdzība varētu būt noderīga tiem, kuri baidās sēsties pie stūres, guvuši psiholoģiskas traumas pēc avārijām (vai nu pašiem sēžot pie stūres, vai pasažiera sēdeklī). Arī tiem, kam grūtības nolikt eksāmenu vai kas sen ieguvuši vadītāja apliecību, daudzus gadus nav braukuši un vēlas atsvaidzināt prasmes.
Katram sava receptīte
«Daudz kursantu bija, kuri neguva vēlamos rezultātus pie sava instruktora un nāca pie manis, lai kaut ko pamēģinātu citādi. Protams, bija gadījumi, kad šīs pārmaiņas deva labus rezultātus,» lepojas Gunta.
«Pašai jāpasmaida: pirmajos gados pārsvarā manas klientes bija sievietes. Ar gadiem - arvien vairāk vīriešu, bet pēdējos aktīvajos darba gados vīriešu un sieviešu skaits bija teju vienāds.» Bieži bijuši gadījumi, kad vīrietis mācījies pie instruktora vīrieša, bet nav spējuši sastrādāties. Pārnākot mācīties pie Guntas, sadarbība izrādījusies veiksmīgāka. Instruktore nenoliedz - daudziem stiprā dzimuma pārstāvjiem esot aizspriedums apgūt braukšanas prasmes pie daiļā dzimuma pārstāves. Bet laika gaitā šos aizspriedumus palīdzot kliedēt atsauksmes. Noteiktas receptes, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties savu skolotāju, gan viņai nav. «No citiem instruktoriem atšķiros ar to, ka katram kursantam cenšos atrast individuālu pieeju,» skaidro Gunta Rizga.
Sociālo problēmu gūstā
Tiem, kuri skeptiski raugās uz psihoterapeita palīdzības nepieciešamību un uzskata, Gunta mierīgi norāda - diemžēl dzīvē tā nav. «Ir spēcīgi cilvēki, kuri tiešām ar dažādām situācijām paši tiek galā, bet ir tādi, kuri netiek. Un tā ir atbildība gan pret sevi, gan pret apkārtējiem - meklēt palīdzību. Jo automašīna ir ierocis, ar kuru var nodarīt dažādas trakas lietas. Kamēr to ieroci neesam iepazinuši, to bīstami lietot. Tāpēc speciālists jāmeklē un savas auto vadīšanas prasmes jāpilnveido tiktāl, lai nebūtu bīstami apkārtējiem,» uzsver Gunta.
Nepieciešamo apmācību stundu skaits katram būs individuāls. Guntas pieredze liecina - dažkārt, lai tiktu vaļā no «putniem» galvā, pietiek ar vienu reizi. Vidējais braukšanas reižu skaits, vienkārši mācoties braukt, ir 25 līdz 30 reižu. Maksimālais - 60 reižu. Gunta arī atceras kādu kursantu, kurš intensīvi mācījies braukt divreiz nedēļā un tikai pēc diviem mācību gadiem bijis spējīgs nokārtot eksāmenu.