Tagad es redzu ļoti labi, it kā uz acīm būtu brilles, bet to nav,» viņa pasmaida. Silvija bijusi iepriecināta, uzzinot, ka Latvijā operāciju veic ar vēl modernāku lāzeru tehnoloģiju nekā mājās Norvēģijā. Taču vispievilcīgākā bija cena - divreiz zemāka. Par klīniku Latvijā viņa uzzinājusi norvēģu medicīnas tūrisma firmas mājaslapā.
Uzņemt medicīnas tūrisma kursu vēlas daudzas Latvijas ārstniecības iestādes, taču pagaidām nedaudzām klīnikām izdevies iegūt pastāvīgu klientu loku, pārsvarā tās ir privātās klīnikas. Slimnīcas joprojām saredz vairāk šķēršļu nekā iespēju - telpas daudzviet ir noplukušas, personālam nav labu valodu zināšanu. Arī privātie uzņēmumi atzīst - iegūt ārvalstu pacientu uzticību ir liels darbs. Tūrisma attīstības valsts aģentūra un Ekonomikas ministrija (EM) patlaban izstrādā jauno Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam. «Tās kontekstā tiek vērtētas arī veselības un medicīnas tūrisma perspektīvas, kas jau tagad iezīmējas kā vienas no potenciāli būtiskākajām kopējā Latvijas piedāvājumā,» norāda Evita Urpena, EM pārstāve.
Brauc pat grupās
Pērnā gada beigās darbu sāka Medicīnas tūrisma centrs (MTC), kurā apvienojušās astoņas privātas klīnikas, piemēram, ARS, VC4, Gastro, lai izstrādātu kopīgu mārketinga stratēģiju ar vienu zīmolu Baltic Care. Izveidota kopīga mājaslapa, un jau ir pirmie klienti. MTC pārstāvis Māris Rēvalds secinājis: «Rietumu pacientus Latvijā interesē cenas un kvalitātes kombinācija, taču Austrumu pacientiem daudzas medicīnas tehnoloģijas nav pieejamas.» Apvienība nesen sākusi sadarbību ar Gruziju, Uzbekistānu. Uzbekiem jau veiktas hemoroīdu operācijas. «Piemēram, hemoroīdu ārstēšana ar radiofrekvences vai ar lāzeru metodi Uzbekistānā nav pieejama. Parastā operācija ir ļoti sāpīga un ar ilgu atlabšanas periodu,» skaidro M. Rēvalds. Pašas pirmās centra «oficiālās» medicīnas tūristes bija no Lielbritānijas, viņas atbrauca palielināt krūtis.
«Mums vēl pilnībā neatbilst komunikācijas prasmes - mēs nemākam pietiekami labi, pietiekami operatīvi un precīzi komunicēt ar pacientiem. To mēs tagad mācāmies,» stāsta M. Rēvalds. Diemžēl klīnikās vairākums ārvalstu pacientu ieplūstot stihiski. Ārvalstu pacientus interesē zobārstniecība, dia-gnostika, arī plastiskā ķirurģija, atsauksmes viņi ieguvuši no draugiem vai radiem.
Dr. Lūkina acu klīnikai klientus Norvēģijā piesaista norvēģu medicīnas tūrisma uzņēmums Lasikreise, ik mēnesi klīnikā ierodas 12-15 norvēģu pacientu, pārsvarā grupās un uz redzes korekcijas operācijām. «Mums ir diezgan liels kritums vietējā tirgū, tādēļ viņi ir daļēji kompensējošs mehānisms,» saka F. Lūkins. Kā Dienai stāsta Lasikreise direktors Hokons Nārengs: «Norvēģijā šīs lāzeroperācijas maksā pat 5000 eiro, Latvijā vairāk nekā divreiz mazāk. Klienti ir laimīgi, nevienam nav bijušas infekcijas vai komplikācijas.» Uzņēmums arī nodrošina pēcoperācijas pārbaudes Norvēģijā.
Jāremontē telpas
Tajā pašā laikā slimnīcas nosauc virkni šķēršļu. Aptuveni pirms gada Vācijas pasts interesējies par iespēju vācu pensionāriem veikt plānveida gūžas locītavu operācijas, atceras Jevgeņijs Kalējs, Slimnīcu biedrības vadītājs. «Apjoms bija liels - ap 6000 operāciju gadā. Taču cena bija apmēram uz pusi mazāka nekā tik, cik operācija faktiski maksā,» viņš saka. Dažas slimnīcas apņēmušās veikt 10, 15 operāciju, taču vācieši tam nepiekrita.
Austrumu slimnīcai esot ieceres medicīnas tūrisma attīstībā, taču īstenošanu kavē vairāki faktori, galvenais - straujais slimnīcas budžeta samazinājums. «Skaidrs, ka pie Rietumu komforta līmeņa pieradušie pacienti arī šeit vēlēsies ārstēties atbilstošā vidē, un tas mums nozīmē papildu ieguldījumus. Otrs ietekmējošais faktors - ko par mūsu valsti zina un domā ārzemnieki - diemžēl, nereti ārvalstu medijos publicētais mums neglaimo,» saka slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova. Ārvalstnieki gan slimnīcā interesējušies par cilmes šūnu transplantāciju hematoloģijā, staru klīnikas pakalpojumiem un mikroķirurģiju.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs Vitolds Jurkevičs saka: «Mēs veicam lielas operācijas, tas nav tas pats, kas zobus labot.» Lai izremontētu slimnīcas telpas, nodrošinātu personālu ar labām valodu prasmēm, esot nepieciešami lieli ieguldījumi, kas varētu neatmaksāties, jo ārzemnieki vēlas zemas cenas.