Otrkārt, es nesaprotu, kāpēc netiek izmantots budžeta caurumu lāpīšanai piešķirtais aizdevums, jo, tā kā veselības aprūpē tas viss, ko nepaveiksi šodien, rīt maksās daudz dārgāk (un nav zināms, vai Latvijas ekonomika to jebkad spēs pavilkt), ir jārīkojas jau šodien.
Tipisks piemērs ir situācija ar krūts vēzi - atbildīgās amatpersonas gaužas par ļaunajām sievietēm, kuras neizmanto viņu diženo augstsirdību doties uz mamogrāfiju, ar kuru ļoti iespējams pat diagnozei nepietiks, taču «aizmirst» pieminēt, kas būs ar tiem pārējiem izmeklējumiem, ja tos ievajadzēsies, un galvenais: kas būs ar ārstēšanos! Jo nevajag pat žurnālistus, kas ik pa brīdim «uzrok» kārtējo gadījumu, kad kārtējam slimniekam tiek atteiktas absolūti nepieciešamās zāles. Galu galā katrai sievietei ir radi, draugi, paziņas, tāpēc ir brīnišķīgas iespējas uzzināt par rindām pat uz operāciju. Jā, ne visām tās dārgās (relatīvi) zāles vajag, taču parastai sievietei tas nav jāzina. Viņai būtu jāzina tikai tas, ka vēzi var izārstēt un ka arī Latvijā to darīs. Vienmēr!
Un, protams, visdelikātākā problēma - mastektomijas sekas. Godīgi sakot, nezinu, kādam izdzimtenim ir jābūt, lai neapmaksātu krūts protēzes, kas galu galā pirmām kārtām ir līdzeklis mugurkaula deformāciju novēršanai! Un nevajag aizbildināties, ka trūcīgajām tās tiks piešķirtas!
Bet protēzes, protams, nav vienīgā iespēja. Ārsti jau sen ir iemācījušies veikt krūšu rekonstrukciju. Un šādu operāciju, kas ļautu dzīvot tāpat kā pārējām, būtu pelnījušas visas, kas laikā ierodas pie ārsta. Jā, rekonstrukcija nav lēta, taču arī vairākums krūts vēža formu nav tik agresīvas, lai sievietes, kas savu slimību ir ielaidušas, tā vienkārši nomirtu nākamajā dienā pēc diagnozes noteikšanas.
Ieva Zagante