Dabas Diena mēro divarpus kilometru pāri purvam uz saliņu, kur kopā ar a/s Latvijas valsts meži vides ekspertu Uģi Bergmani piedalīsies klinšu ērgļa ligzdas pamatnes darināšanā.
Liels un rets putns
Kā izpētījuši vides eksperti, patlaban Latvijas teritorijā esot deviņas ligzdas, kurās mīt klinšu ērgļu pāri, un pēdējos 10 gados tas ir lielākais šīs sugas putnu skaits, galvenokārt pateicoties tam, ka tiek rīkoti mērķtiecīgi aizsardzības pasākumi. Viens no tādiem ir arī mākslīgo ligzdu uzstādīšana, ko veic jau kopš 1980. gada. Pēdējos 20 gados izveidotas 45 ligzdas, īpaši aktīvi tas tiek darīts jau vairākus gadus, uzstādot gadā piecas līdz astoņas mākslīgās ligzdas 20 teritorijās visā Latvijā. Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos - lat.) ir vanagu dzimtas vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij. Latvija ir pēdējā valsts rietumu virzienā, kurā klinšu ērgļi ligzdo kokos, jo parasti tie savus apartamentus iekārto uz klinšu korēm un klinšu plaisās, piemēram, tādās mītnes zemēs kā Skandināvija, Čehija, Itālija. Klinšu ērgļa ķermeņa lielums var būt ļoti dažāds - ķermeņa garums variē no 66 līdz 90 cm, spārnu izplētums ir 1,8-2,34 m, bet svars 2,5-7 kg, tāpēc ligzdu būvēšanai tiem vajag lielus, kuplus kokus ar spēcīgu zaru vainagu, ligzdai vienlaikus jāatrodas gana augstu, un tā var būt pat divus metrus plata un metru augsta. Tā ir liela un smaga, tāpēc var nogāzties, ja koka zari nenotur svaru.
Ērglim cieņā tradīcijas
Latvijā klinšu ērglis pārsvarā ligzdo nomaļās vietās, purvos uz kokiem apaugušām saliņām, kāda ir arī Stompaku purvā. Savā teritorijā ērglis būvē vairākas ligzdas, kas cita no citas var atrasties 10 kilometru tālu, un kādā no tām ligzdo vairākus gadus, turklāt pavada Latvijā arī ziemu. Romantiski - klinšu ērgļi veido monogāmus pārus, kas lielākoties paliek kopā vairākus gadus vai arī uz mūžu. Uz ligzdošanu putni pošas jau janvārī un martā izdēj vienu līdz četras olas, no kurām pēc aptuveni 40 dienām izšķiļas mazuļi. Diemžēl izdzīvo tikai pāris vecāko putnēnu, jo tie ir stiprāki un vecāku rūpes saņem vairāk nekā jaunākie, jo visus lielie izbarot nespēj. Taču situācijā, ja no pirmdzimtajiem kāds iet bojā, jaunākajiem ir iespēja. Ligzdā jaunie putnēni mīt apmēram trīs mēnešus, bet pēcāk lido savās gaitās.
Būvdarbi 20 m augstumā
Stompaku purvs ir dabas liegums, izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem purvu un mežu biotopiem (tai skaitā neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži) un īpaši aizsargājamām sugām, īpaši putnu sugām (tai skaitā mednis, bikšainais apogs, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis), Natura 2000 teritorija ar platību 3885 hektāri. Pilnīgs klusums un miers, kurā iejaukties negribas. Ērgli nesatiekam, bet Uģis Bergmanis mūs liek pie darba - lai taptu pamatne ligzdai, jānozāģē piemēroti koki, jāatbrīvo no zariem. Ar alpīnista veiklību un atbilstošu inventāru vides eksperts uzrāpjas, iepriekš salu rūpīgi izpētot, izvēlētā slaidā, zarainā priedē apmēram 20 metru augstumā un ķeras pie darba, pa vienam bluķītim velkot augšā būvmateriālu un stiprinot kopā, kā arī pie zariem. Ja ērglim pamatne iepatiksies, tas šeit vīs ligzdu, savācot paresnus žagarus, sakrāmējot un izoderējot ar zāli un spalvām. Uz salas ir viena pamatne, kas ērgļiem tomēr neiepatikās, Uģis spriež - iespējams, tāpēc, ka tā izveidota pārāk klaji, pārāk tuvu salas malai. Klinšu ērgļiem netīk arī cilvēku tuvums, tie izvairās no apdzīvotām vietām un neatgriežas ligzdās, ja tiek iztraucēti.