Saeimas vēlēšanās arī šoreiz ir iesniegti 13 sarakstu, kuros startē 1092 deputātu kandidāti. Tas nozīmē, ka uz vienu Saeimas deputāta vietu ir 11 kandidātu, informē Centrālā vēlēšanu komisija. Atšķirībā no iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, kur dominēja partiju apvienību listes, tagad deviņus sarakstus ir iesniegušas partijas.
Apvienības statusu saglabājusi Zaļo un Zemnieku savienība un Saskaņas centrs. Uz divu apvienību bāzes izveidotas partijas - Vienotība un Visu Latvijai!-TB/LNNK, kas juridiski gan tiks reģistrētas tikai pēc vēlēšanām. Ar atsevišķu sarakstu vēlēšanās piedalās LPP/LC, jo tās sabiedrotais apvienībā Par labu Latviju! - Tautas partija paziņojusi par likvidāciju un uz jauno Saeimu vairs nepretendē. Pārējie šajā parlamentā pārstāvētie politiskie spēki nolēmuši cīnīties par iekļūšanu 11. Saeimā, kurā vēlas būt arī vairākas nelielas ietekmes ārpusparlamenta partijas vai pat pilnīgi nezināmi politiskie spēki, par kādu var uzskatīt arī partiju Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām, kura startē tikai trīs apgabalos ar 27 kandidātiem. Vēl mazāk - 23 kandidāti - ir Pēdējai partijai, kurai šīs jau ir otrās vēlēšanas. Ja kāda no partijām neiekļūs parlamentā, bet būs pārvarējusi 2% barjeru, tā, tāpat kā Saeimā ievēlētie, no nākamā gada varēs pretendēt uz valsts finansējumu partijām atbilstoši par to saņemto balsu skaitam.
Uz 10. Saeimu pretendēja vairāk - 1234 kandidāti. Šīs ir otrās vēlēšanas, kurās katru politiķi var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā un daļa partiju ir iesniegušas nepilnus kandidātu sarakstus. Visus 115 kandidātu pieteikuši tikai pieci politiskie spēki - SC, Vienotība, ZZS, VL!-TB/LNNK un LPP/LC, bet Zatlera Reformu partijai sarakstā ir 114 personu. Pārējo listēs ir mazāks kandidātu skaits. Valdis Lausks no Tautas kontroles Dienai atzina, ka astoņas nelielas ietekmes partijas jau bija sākušas sarunas par viena politiskā spēka izveidi, bet prezidenta Valda Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu negaidīti nostādījis šos politiskos spēkus jaunu vēlēšanu priekšā, līdz kurām apvienoties nav pagūts. Arī lielo partiju pārstāvji teica, ka sarakstus tik īsā laikā sagatavot nav bijis viegli, un cilvēki, kuri ieņem nopietnus amatus, baidās tos atstāt, ja nu arī nākamā Saeima nenostrādā četrus gadus. Piemēram, no ZZS šajā Saeimā bija ievēlēti divu augstāko mācību iestāžu rektori - Oskars Zīds (Liepājas Universitāte) un Jānis Vucāns (Ventspils augstskola), kuri neievēlēšanas gadījumā agrākajā darbā vairs nevar atgriezties.
Visvairāk kandidātu ar augstāko izglītību ir Vienotībā - 110. Sarakstos ir arī nedaudz vairāk kā 20 studentu. Gandrīz visās partijās ir kāds bezdarbnieks, bet visvairāk - septiņus kandidātus - šādā statusā piesaka Tautas kontrole. No Saskaņas centra kandidē tikai 37 latvieši, bet 32 pretendenti savu tautību nav norādījuši. Vēl mazāk - tikai divus latviešus - piedāvā PCTVL, kuras 85 kandidāti pārstāv astoņas tautības. Ar šiem abiem politiskajiem spēkiem par cittautiešu vēlētāju balsīm cīnīties noskaņota arī LPP/LC, kurai iepriekš gan šie centieni nav bijuši sevišķi veiksmīgi.