Finanšu ministrs Andris Vilks jau iepriekš Dienai atzina, ka diskusijas par IIN likmi būs «ilgas un asas». A. Vilks arī norādīja, ka «IIN jāmazina līdz 20%, bet nav teikts, ka tam jānotiek divu gadu laikā».
Jāatgādina, ka valdība iepriekš pauda apņemšanos IIN līdz 20% samazināt laika periodā līdz 2015. gadam. Jau šogad IIN likme samazināta no 25% līdz 24%, no 2014. gada IIN likme bija plānota 22%, bet no 2015. gada - 20%. (Par IIN samazināšanu iestājas Reformu partija.)
«Ja valdība atsakās no likumā nostiprinātas darbaspēka nodokļu samazināšanas, priekšplānā izvirzot citu gadiem ilgušu problēmu risināšanu, to var salīdzināt ar rokas bremzes noraušanu valsts tautsaimniecībai,» situāciju skarbi novērtējis LTRK prezidents Gundars Strautmanis.
Tautsaimniecības attīstības un ēnu ekonomikas mazināšanas vārdā jāīsteno iepriekš paustā apņemšanās mazināt IIN likmi, uzskata arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un piebilst, ka «darbaspēka nodokļu jomā šis ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tādējādi dodot iespēju radīt jaunas darbvietas, palielināt neto atalgojumu un mazināt bezdarbu valstī».
A. Vilks gan iepriekš aicinājis ņemt vērā to, ka «dzīvojam strauji mainīgā vidē. Latvijā grūti noteikt vadlīnijas trim vai pieciem gadiem, cerot, ka piepeši neparādīsies negaidīti, bet būtiski faktori, kas jāņem vērā. Turklāt, pat turpinot IIN samazināšanu, sabiedrība tik un tā teiks, ka samazinājumu neizjūt, bet mērķis ir panākt, ka tieši neto alga maciņos būtu lielāka ikvienam».
LDDK un LTRK pārstāvji savukārt pauduši kritiku par citiem apsvērtajiem sociālās nevienlīdzības mazināšanas instrumentiem, uzsverot, ka, diferencējot neapliekamo minimumu, «ieguvēji būs aplokšņu algu maksātāji un saņēmēji, nevis tie komersanti, kas godprātīgi maksā visus darbaspēka nodokļus». Progresīvā neapliekamā minimuma ieviešana, pēc LDDK un LTRK pārstāvju domām, neveicinātu reemigrācijas politikas īstenošanu, «jo kopējais darbaspēka nodokļu slogs vidējā lieluma algu saņēmējiem paliks faktiski nemainīgs.»
LDDK un LTRK gatavojas savu viedokli aizstāvēt arī Reformu vadības grupas sanāksmē, kas plānota piektdien, 12. jūlijā.