Uzņēmēju arguments ir tāds, ka profesionālās izglītības sistēmas pamatuzdevums taču būtu sagatavot nozares prasībām atbilstošus darbiniekus, jo citādi - kāda jēga vispār no profesionālās izglītības sistēmas? To, ka profesionālā izglītība jāpilnveido, atzinis arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Jāpiebilst gan, ka sistēmas reformēšana, lai sekmētu darba devēju līdzdalību, aizsākās jau pirms vairākiem gadiem, kad valdības līmenī tika apstiprināta koncepcija Profesionālās izglītības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Par vēlamajiem reformu virzieniem viedokļi atšķiras, vienprātība valda vienīgi par to, ka profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nav iespējams apgūt darba tirgum atbilstošas iemaņas tāpēc, ka novecojis materiāli tehniskais aprīkojums un trūkst mūsdienīgu tehnoloģiju.
Drošāk apmācīt darbiniekus
Latvijā 2010./2011. mācību gadā darbojās 94 profesionālās izglītības iestādes, kurās kopumā mācījās 35 767 audzēkņi, tomēr daudzi darba devēji vēlamos speciālistus absolventu vidū neatrada. Bažas par zinošu pārtikas nozares darbinieku trūkumu Dienas uzņēmēja slejā pauda Spilvas vadītāja Lolita Bemhena. Apkopojot uzņēmēju un izglītības iestāžu pārstāvju viedokļus par savstarpējo sadarbību, Diena secināja, ka nav pamata vispārināt un sadarbības trūkumu pārmest pilnīgi visiem uzņēmumiem un profesionālās izglītības iestādēm. Netrūkst arī veiksmīgu gadījumu, piemēram, Jelgavas Amatniecības vidusskolā tieši pēc darba devēju iniciatīvas 2011./2012. mācību gadā sākta speciālistu sagatavošana izglītības programmā Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija, Rīgas Amatniecības vidusskolas izglītības programmas top sadarbībā ar mākslas jomas uzņēmējiem.
Tomēr pat Latvijas Darba dēvēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone atzīst, ka uzņēmējiem jauno speciālistu apmācība gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, jo «darba devēji nav izglītības iestādes, viņiem jādomā par sava biznesa attīstību un jaunu darbvietu radīšanu». Jāņem arī vērā vairāku uzņēmēju paustais viedoklis, ka stratēģiski pareizāk ir apmācīt jaunos darbiniekus, kuri uzņēmumam jau piesaistīti ar darba līgumu un veiksmīgas sadarbības gadījumā uzņēmumā strādās gadiem ilgi, nekā ieguldīt pūles profesionālās izglītības iestāžu programmu veidošanā, jo skolu absolventi varbūt vispār nenonāks Latvijas darba tirgū, bet aizbrauks strādāt uz Īriju vai kādu citu valsti.
«Tā nemēdz būt, ka jaunieši pēc izglītības iestādes pabeigšanas uzreiz ir gatavi darbam mūsu uzņēmumā, bet to mēs arī negaidām, mēs gaidām cilvēkus ar pamatzināšanām un ļoti daudz paši ieguldām darbinieku izglītošanā,» uzsver Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. To, ka speciālistus apmāca savā uzņēmumā, apstiprina arī Daiļrades koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons, Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis un citi uzņēmēji.
Uzņēmēju iesaistīšanās profesionālās izglītības satura veidošanā ir veiksmīga, ja tajā ieinteresēti arī apmācāmie jaunieši, jo, kā norāda Laidzes profesionālās vidusskolas direktores vietniece praktiskajā apmācībā Elita Sniedziņa: «Diemžēl ne vienmēr tas, kas nepieciešams uzņēmējiem, interesē jauniešus.»
Jātaupa arī uzņēmējiem
Šobrīd esam spēruši pirmos soļus uz ilgi gaidītām profesionālās izglītības sistēmas pārmaiņām, saka L. Menģelsone un piebilst, ka «pēdējo gadu laikā valsts ciešāk sadarbojas ar darba devējiem un nozaru asociācijām, lai profesionālo izglītību reformētu atbilstoši darba tirgus prasībām un sagatavotu nozarēm vajadzīgus speciālistus. Daudzi uzņēmumi atzīst, ka izveidojusies ciešāka individuālā sadarbība ar profesionālās izglītības iestādēm».
Tomēr profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes atjaunošanu nevar uzvelt uzņēmēju pleciem, problēma jārisina sistemātiski valsts līmenī, uzskata uzņēmēji un nozares asociāciju pārstāvji. «Mūsu valstī daudzi uzņēmumi paši ar grūtībām velk dzīvību un ražošanas procesā optimizējuši visu, ko vien var optimizēt, tāpēc viņiem vienkārši nav līdzekļu, ko iztērēt, nopērkot datorus vai darbagaldus kādam tehnikumam vai profesionālajai vidusskolai,» uzsver asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers un piebilst: ja profesionālās izglītības sistēmā valsts neieguldīs lielāku finansējumu, izglītības satura pietuvināšanās darba tirgus prasībām nenotiks.
Iespēju robežās daži uzņēmumi palīdz arī ar materiāliem, bet tādu gadījumu nav daudz, situāciju raksturo E. Sniedziņa.
Prasa uzņēmēju viedokli
Gan uzņēmēji, gan profesionālās izglītības iestādes cerīgi raugās uz Eiropas Savienības finansiālo instrumentu piesaisti. «Šobrīd ar ES struktūrfondu atbalstu ir sākti vairāki vērienīgi projekti mācību materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai, uzlabošanai un infrastruktūras sakārtošanai, tie ir sekmīgi jārealizē un jāpabeidz,» stāsta Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga.
Uzņēmēji un nozaru asociācijas netieši gan profesionālās izglītības iestāžu finansiālo situāciju ietekmē, jo «Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2. kārtas finansējuma sadalē profesionālās izglītības centru modernizācijai izšķirošs bija tieši darba devēju un nozaru profesionālo organizāciju viedoklis», apstiprina Roberts Ķīlis.
A. Plezers gan par izglītības iestāžu vērtēšanu izsakās ļoti kritiski: «Man kā nozares asociācijas pārstāvim jautāja viedokli par to, kuras izglītības iestādes jāfinansē, bet es uzskatu - nevar atbalstīt no vairāk nekā 20 nozares profesionālajām skolām trīs. Valsts attīstībai ļoti svarīgi, lai pastāvētu profesionālās izglītības iestādes visos Latvijas reģionos.»
Aptaujājot profesionālās izglītības iestādes dažādos Latvijas reģionos, Diena secināja, ka nākotnē daudzas no tām plāno veidot intensīvāku sadarbību ar uzņēmējiem un nozares asociācijām.