Bez jauniešu vidū patlaban populārākajām profesijām grūtības sagādājot arī prakses atrašana ar ražošanu saistītās vakancēs. D. K. Ūdre to skaidro ar augsto darba aizsardzības nepieciešamību. «Nevar laist tā vienkārši darboties ar dažādām ierīcēm, jo kurš atbildēs, ja kaut kas notiks,» viņa teic. Tāpat iemesls ir arī šīs nozares darba apjoma samazināšanās ekonomisko pārmaiņu rezultātā.
Pēc prakse.lv pieredzes studentiem ne pārāk draudzīga ir arī jurisprudence, ekonomika un finanses, būvniecība, kā arī tūrisms. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Karjeras centrā, kas studentiem sniedz palīdzību prakses meklējumos, norāda, ka praktisko zināšanu iegūšana jurisprudences un ekonomikas, kā arī IT studentiem neesot grūtākais uzdevums. «Gandrīz katrā uzņēmumā ir vajadzība pēc šo speciālistu zināšanām un prasmēm,» teic Karjeras centra pārstāve Marta Rubīna.
Kā vienu no lielākajiem prakses devējiem, kurš studentiem arī maksājot stipendiju, prakse.lv norāda a/s Rīgas siltums (RS). Patlaban praksē ir 26 studenti no dažādām izglītības iestādēm. «Mācību prakses piedāvā profesijās, kuras ir tieši saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību - siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu apkalpošanu, siltumtīklu un ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkalpošanu,» stāsta uzņēmuma pārstāve Linda Rence.
Visbiežāk topošajiem speciālistiem RS uzticot siltumiekārtu meistaru, apkalpes atslēdznieku un tehniķu pienākumus. Viņu vidū ir ne vien jaunieši no augstākajām, bet arī no profesionālajām izglītības iestādēm. Ilgākie prakses termiņi esot Rīgas Tehniskās universitātes audzēkņiem - pusgads. Konkurētspējīgākie praktikanti, kuriem izdodas sevi pierādīt, tiekot pieņemti arī darbā. Šogad tādi bijuši trīs. Lai gan prakses laikā studenta sagatavotību pilnībā neesot iespējams izvērtēt, tomēr var secināt, ka zināšanu līmenis atšķiras. «Reizēm ir jūtams motivācijas trūkums no studentiem, kas atstāj iespaidu uz iekļaušanos uzņēmuma darba vidē,» vienu no problēmām nosauc L.Rence.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīta kā salīdzinoši pretimnākoša studentiem. Pērn tur tika nodrošinātas 17 prakses vietu, patlaban ceļu uz ministriju dienu dienā mēro divi studenti. Iekārotākās prakses vietas IZM saistītas ar jurisprudenci, sabiedriskajām attiecībām, personālvadību, starptautiskajām attiecībām un sporta politiku, pauž IZM Komunikācijas nodaļā. Prakse laikā ministrijā studenti varot gūt izpratni par valsts pārvaldes organizāciju un darbību, uzskata IZM. Viņu pienākumi esot tiešā mērā saistīti ar izvēlēto profesiju. Piemēram, Komunikācijas nodaļā studenti iemēģinot savu roku preses relīžu rakstīšanā. Līdz šim pēc prakses beigām neviens no jauniešiem darbā ministrijā pieņemts neesot.