Tas nebūšot saistīts ar revolucionāru tehnoloģiju pielietošanu, bet gan ar to, ka jaunajiem kuģiem nevajadzēšot tik daudz degvielas. Tie nepieciešamo «barību» uzņemšot ceļā uz galamērķi, jo par Visuma izpēti atbildīgā ASV valdības komisija izskata plānu orbītā novietot kosmosa kuģu uzpildes staciju.
Lai arī ASV ekonomiskās grūtības jau pirms vairākiem gadiem lika NASA piezemēt ambīcijas, dažiem intriģējošiem projektiem aģentūra naudu ir pietaupījusi. To vidū ir arī plāns samazināt katra lidojuma izmaksas, padarot kosmosa kuģus vieglākus. Lai īstenotu ieceri, NASA apsver iespēju izveidot orbītā riņķojošu uzpildes staciju.
Vieglāki kuģi
Kosmosa kuģu lielākā problēma ir tā, ka katras kravas tonnas uzvešanai debesīs vajadzīgas vairākas tonnas degvielas. Jo tālāk Visumā jādodas, jo lielāka degvielas tvertne nepieciešama. Tas attiecas gan uz cilvēku pilotētajām misijām, gan uz zondēm. Līdz ar to rodas ārkārtīgi nepievilcīga situācija - misijas autoriem kuģi jāaprīko ar milzīgu tvertni, kurā pietiktu degvielas visam ceļam. Taču tvertnes palielināšana liek to palielināt vēl vairāk, lai iepildītu papildu degvielu, jo smagāks kuģis patērēs vairāk.
Daļēji šo problēmu varētu atrisināt, uzpildot kuģi pēc izlaušanās no Zemes gravitācijas zonas. Tieši tādēļ Baltā nama komisija sākusi izskatīt NASA ierosinājumu veidot «kosmisko benzīntanku». Tas noderēšot gan ap 2020.gadu iecerētajā mēģinājumā atkārtoti nogādāt cilvēku uz Mēness, gan vēlākajos lidojumos uz Marsu. Amerikāņu inženieris Džonatans Gofs no kompānijas Masten Space Systems izrēķinājis, ka šādā veidā izdevīgāki kļūtu arī rutīnas lidojumi uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). NASA uzdevumā viņš izkalkulējis, ka misijai uz Mēnesi vairs nevajadzētu būvēt iespaidīgās, miljardiem dolāru vērtās Ares V raķetes. Lidojumiem pietiktu ar krietni pieticīgākajām Boeing ražotajām Delta IV vai Lockheed Martin izgatavotajām Atlas V.
Mazāki ir lētāki
Pirms katras tālākas misijas uz orbitālo uzpildes staciju dotos kāda mazāka privātfirmu uzturēta raķete, kas aizvestu degvielas krājumus. NASA iecerējusi to padarīt par atklātu biznesu un gaida, ka konkurence uz degvielas piegādātāja vietu samazinās transportēšanas izmaksas un veicinās ekonomiskāku lidaparātu konstruēšanu. «Kamēr mums neizdosies padarīt nokļūšanu kosmosā lētāku, mēs neredzēsim nopietnus pētījumus ārpus pasaules,» Dž.Gofs ar žurnāla NewScientist starpniecību aizstāvēja ideju daļu kosmosa apgūšanas nodot privātpersonu rokās.
Jūlija beigās daļa ASV valdības komisijas pārstāvju izteica atbalstu degvielas uzpildes staciju veidošanai, lai veicinātu pētījumus aiz Zemes orbītas. Galīgais lēmums par plānu tikšot pieņemts augusta beigās. «Komisijas lēmums ir, iespējams, labākā iespēja nodrošināt, ka šādas stacijas nākamajos gados patiešām iegūst NASA atbalstu un finansējumu,» Dž.Gofs neslēpa, ka liek lielas cerības uz lēmuma pieņēmējiem.
Kļūmes jāizskauž
Tomēr kosmosa pētniekiem vēl nāksies pārvarēt vairākas nopietnas tehniskās grūtības, pirms tā varēs palaist orbītā pirmo uzpildes staciju. Pirmkārt, stacijai vajadzēs drošu saulessargu, kas pasargās sašķidrināto skābekli un ūdeņradi no uzkaršanas. Abām vielām jāatrodas pietiekami vēsā vidē, lai degviela neizgarotu. Otrkārt, jāatrisina jautājums, kā pietiekami lēti nogādāt degvielu līdz stacijai.
Pagaidām inženieris nav pastāstījis sīkāk, kā notiks kuģu uzpildīšana un cik vietās stacijas ar laiku būs pieejamas. Daži viņa kolēģi skeptiski skatās uz solījumiem izveidot drošu staciju, kas neizies no ierindas visnepiemērotākajā brīdī. Kā zināms, NASA pagātnē ir lērums dažnedažādu tehnisku ķibeļu, kuru dēļ cilvēce ne tikai šķīrusies no dažām superdārgām zondēm, bet arī no astronautiem.
Tieši tādēļ inženieri prasa pirms stacijas pacelšanas debesīs to pārbaudīt rūpīgāk nekā jebkad. Ja stacija nedarbosies un to atklās tikai orbītā, kuģu ekipāžas var palikt neapskaužamā stāvoklī - bez iespējas atgriezties mājās.