Kā zināms, pēc biedrības Dzimtene iniciatīvas pērn tika sākta parakstu vākšana, lai valsts valodas statuss tiktu piešķirts arī krievu valodai. Pēc Saskaņas centra līdera Nila Ušakova iesaistīšanās nepieciešamais parakstu skaits tika savākts, un šogad par šo jautājumu notiks tautas nobalsošana - visticamāk, 18. februārī.
Premjers Valdis Dombrovskis, uzrunājot sabiedrību īsi pirms pusnakts, aicināja visus Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā. «Latviešu valoda ir un būs šīs identitātes pamats, tāpat kā mūsu uzticība demokrātijai un valsts neatkarībai,» uzsvēra premjers. «Referendumam jākļūst par apliecinājumu tam, ka Latvijas pamatvērtības ir svarīgas ne tikai latviešiem, bet tiem daudzajiem mazākumtautību pārstāvjiem, kas ir piederīgi mūsu dzimtenei. Saliedēta sabiedrība ir mēraukla demokrātijas briedumam.»
A. Bērziņš savā uzrunā jautājumam - iet vai neiet uz referendumu - nepieskārās. Kā zināms, viņš pat nolēmis tajā nepiedalīties. Tajā pašā laikā A. Bērziņš norādīja, ka balsojums par valsts valodas statusa maiņu būs balsojums pret Latviju kā valsti. «Satversmē noteiktie valsts pamati - teritorija, latviešu valoda un demokrātija - ir grozāmi tikai šķietami. To avots ir ārpus Satversmes formālā teksta un sakņojas mūsu valsts dibināšanas un neatkarības atjaunošanas dokumentos. Tie ir rakstīti ar mūsu tautiešu asinīm, tos grozīt nozīmētu likvidēt šo valsti un atstāt latviešus bez Latvijas,» teica A. Bērziņš. LETA