Dzīvokļu īpašnieku attiecības ar zemes īpašniekiem ir problēmu kamols, kam joprojām nav izdevies atrast atrisinājumu. Sarunās ar dzīvokļu īpašniekiem noskaidrojās, ka cilvēkiem ir daudz neskaidrību - gan par to, kurā brīdī un no kurienes uzradušies zemes īpašnieki, ja iepriekš apgalvots, ka tādu nav, gan par to, kāpēc mājām piemērītie zemesgabali bieži vien ir daudz lielāki nekā pēc likuma piekrītošā teritorija.
Fakta priekšā
«2000. gadā, kad privatizējām dzīvokli, tika teikts - nākamais solis būs zemes privatizācija, šobrīd neviens nevar pateikt, kad tas būs, bet, kad process sāksies, jums tiks nosūtīts uzaicinājums, tāpat kā par dzīvokļa privatizāciju. Gāja laiks, uzaicinājumu neviens nesaņēma,» atceras S. Rublāne. Sākumā par zemes nomu bija jāmaksā burtiski santīmi, un iedzīvotāji domāja, ka šī nauda nonāk pašvaldībai, pēc tam summa pakāpeniski pieauga līdz Ls 4,43 mēnesī. Stājoties spēkā jaunām likuma normām, 2011. gada jūnijā rēķinā parādījās jau minētā summa - Ls 19,69 un namu pārvaldē saņemts paskaidrojums, ka uzradies zemes īpašnieks un turpmāk būs šāda zemes nomas maksa mēnesī, jo noslēgts līgums par 6% gadā no kadastrālās vērtības. «Ar mājas iedzīvotājiem līgums netika saskaņots, un dzīvokļu īpašnieki tika nostādīti fakta priekšā,» norāda S. Rublāne. Vēlāk, kad sasaukta dzīvokļu īpašnieku sapulce un uzrakstīta sūdzība namu apsaimniekotājam, saņemts solījums vienoties par zemāku nomas maksu. Tomēr S. Rublānes mamma Helēna Kauliņa saka - iedzīvotāji gribētu satikt zemes īpašnieku Aleksandru Karpenko vaigu vaigā, taču tas nav izdevies. Tāpat joprojām nav izdevies samazināt mājai piesaistīto zemes platību, jo 4908 m2 ir krietni par daudz. Zemes plānā redzams, ka mājai piemērīts trijstūra veida zemesgabals iekšpagalmā, kuru iedzīvotāji neizmanto. No SIA Rīgas Namu pārvaldnieks (RNP) saņemta vēstule, kurā norādīts, ka «dzīvojamajai mājai piesaistītā zemesgabala platība tika noteikta tādā apmērā, kādā tā bija nepieciešama privatizācijas vajadzībām», tomēr vēstulē atzītas dzīvokļu īpašnieku tiesības lemt par mājai piesaistītā zemesgabala samazināšanu.
H. Kauliņa stāsta, ka sākotnēji jaunā zemes nomas maksa iekļauta kopējā apsaimniekošanas rēķinā, bet pēdējā laikā reizi ceturksnī pienāk atsevišķi rēķini. Pēc kundzes teiktā, daudzi iedzīvotāji šos rēķinus nemaksā un cer uz viņiem labvēlīgāku risinājumu. Tomēr citu namu iedzīvotāju pieredze liecina, ka vienošanās ar zemes īpašniekiem nevedas. Diena pērn rakstīja par situāciju Rīgā, Valdemāra ielā 72 a, kur iedzīvotāji vienojās par mājai piesaistītā zemesgabala samazināšanu, tomēr neizdevās vienoties ar zemes īpašnieku. Mājas iedzīvotāja Helēna Auziņa nopūšas - nekas īpašs nav mainījies, mēneša maksa joprojām esot ap Ls 60, kāds pusotra lata samazinājums ir tikai uz zemes nodokļa rēķina. Viņas mēģinājumi rast atbalstu pie Saeimas deputātiem līdz šim bijuši neveiksmīgi.
Problēmu netrūkst
RNP kā lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums Rīgā atzīst, ka piespiedu nomas attiecības ir smaga realitāte 1800 ēku dzīvokļu īpašniekiem. «Tie ir desmitiem tūkstoši RNP klientu, kuri saņem šodienas apstākļiem neadekvātus rēķinus par zemes nomu,» norāda uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns. Lai arī jau ilgāku laiku priekšlikumus situācijas atrisināšanā mēģina izstrādāt Tieslietu ministrijas darba grupa, RNP uzskata, ka tās priekšlikumi nerisina problēmu pēc būtības. «Jautājumu pēc būtības var atrisināt tikai īpašuma apvienošana. Lai to realizētu, nepieciešama valsts garantēta zemu procentu ilgtermiņa kreditēšanas sistēma vai maiņas zemes fonds,» norāda K. Leiškalns. Situācijā, kad apsaimniekotāji ir starpnieki zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku strīdos, problēmu saraksts ir visai garš. RNP nav un līdz šim nav bijuši visām dzīvojamajām mājām piesaistītie zemesgabalu robežu plāni, kuru neesamība tiek konstatēta tajā brīdī, kad tiek uzsākta līgumu sagatavošana. Tāpēc līgumu sagatavošanas process ievērojami ieilgst, jo jāsazinās ar zemes īpašniekiem un jālūdz iesniegt attiecīgais plāns vai citi dokumenti. Ne visi zemes īpašnieki labprātīgi piekrīt iesniegt nepieciešamo, jo tas ir saistīts ar plānu pieprasīšanu no Valsts zemes dienesta un samaksu par maksas pakalpojumiem. Bieži vien dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumus par zemes platību un maksu, kas būtiski atšķiras no zemes īpašnieku nosacījumiem. Daudzi zemes īpašnieki vēlas saņemt maksimālo pieļauto summu - 6% no kadastrālās vērtības.
2012. gadā ir noteikta vienota centralizēta kārtība līgumu noslēgšanai ar mērķi sakārtot zemes vienību zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras pieder trešajām personām, kā arī tiek veidota vienota zemes vienību un līgumu datu bāze. RNP norāda, ka 2012. gadā kopumā kadastrālā vērtība nav būtiski mainījusies vai pat samazinājusies. Tomēr tas neatrisina jau esošās problēmas.