Uz ziemu mēdzam apvelties. Vai pret to cīnies?
Apvēlos tikai Francijā, bet tas bija saistīts ar kultūršoku, kura iespaidā pieauga apetīte. Reiz, lai iegūtu labāku figūru, jo bija gaidāma fotosesija, nolēmu sportot. Esmu cilvēks, kurš sporto periodiski. Tas nav labi, jo, lai sasniegtu rezultātus ilgtermiņā, jāsporto regulāri. Bet es vienā dienā nolēmu - šodien būšu sportiska. Gāju uz sporta zāli, kur pavadīju trīs stundas. Stundiņu uz kačalkas, stundiņu aerobikā, pēc tam stundiņu pirtī. Bet izturēju tikai mēnesi. Tagad man nav tik daudz laika, lai nodarbotos ar sportu. Esmu novērojusi, ka ļoti daudzas sievietes tā izturas pret diētu, kā es izturos pret sportu. Izdomā, esmu neveiksmīga, resna cūka, ēdīšu veselīgi vienu burkānu dienā. Tā nedrīkst. Es uzturā cenšos mazāk lietot gaļu un taukus. Man ļoti garšo zupas - tās nav treknas, un galvenais varu paēst. Cenšos arī baltmaizi neēst. Zinu, ka alkohols nav ieteicams, bet es neesmu svētā. Ja ir kāda atpūta vai ballīte, tad neatturos, ikdienā gan nelietoju. Ja nu vienīgi hokeja sezonā ir vēlme izdzert kādu aliņu.
Arī uzsmēķē?
Zinu, ka tas ir ļoti kaitīgs paradums. Bet nupat kā izlasīju grāmatu un noskatījos filmu par Koko Šaneli un sapratu, ka pīpēšana var būt stilīga lieta. Arī man ir nācies izākstīties, tikt pieķertai un dabūt pa vienu vietu. Ikdienā nav tā, ka sēžu pie pelnutrauka.
Tavs instruments ir balss, tev ir kāda recepte pret saaukstēšanos?
Triju gadu laikā zāles pret kakla sāpēm neesmu lietojusi. Iemetu blenderī dzērvenes, arī medus piku, ķiploka daiviņas, uzleju karstu ūdeni un uzputoju. Labāk palīdz nekā karstie dzērieni. Rudens ir arī sulu laiks. Šogad ar omi izspiedām 70 litru sulas. Forši, ekoloģiski, dabiski, veselīgi. Tas ir vesels process - viens konservē, otrs kruķī vākus.
Uz skatuves tevi redzam parūkā. Kāpēc?
Parūka nav dabiski, tas ir samāksloti un vēl visādi - kā cilvēki man pārmet. Bet es uzskatu, ka, esot uz skatuves, var darīt da jebko. Galvenais ir justies ērti. Iespējams, man ir kādi kompleksi, man nav superblondu matu līdz viduklim, nav arī superbiezu, tāpēc tas ir kaut kā jākompensē. Skatuve ir tā vieta, kur uz pāris minūtēm varu būt tāda, kāda vēlos būt. Skatuve ir mans darbs. Teātrī cilvēki lieto vēl lielākas grima kārtas.
Vai vecākiem cilvēkiem trolejbusā piedāvā vietu?
Ar sabiedrisko transportu maz braukāju, bet domāju, ka piedāvātu. Reiz piedalījos vienā raidījumā, kur sabiedriskajā transportā tēloju grūtnieci, lai noskaidrotu, vai mani laidīs apsēsties. Kad man rokās bija mazs bērns, vietu piedāvāja gandrīz visi. Bet, kad biju ar lielu vēderu, sēdēt neviens nedeva. Bija džekiņš, kurš skatījās uz mani un nesaprata, ko viņam darīt. Domāju, palaid apsēsties man ir bērns vēderā! Tas nav pieņemami, jo jābūt grūti staigāt ar bērnu puncī.
Par ko tev prieks?
Valstī, pasaulē bija jānotiek krīzei, lai lielveikali saprastu, ka par brīvu nevajag dalīt stulbos plastmasas maisiņus. Pirkumu var paņemt rokās vai ielikt somā. Agrāk Supernetto bija kastes, kuras varēja paņemt, salikt savus pirkumus un braukt mājās. Tagad kastu nav. Es, ja veikalā ieraugu pustukšu kasti ar produkciju, pārlādēju to citā, paņemu kasti un salieku savus pirkumus. Citi skatās kā uz loseni. Bet kāpēc man būtu jāmaksā par turzu, kuru nevajag?
Kāds dzīvesveids ir frančiem?
Tur ir cita kultūras dzīve, bet, ja blakām nav draugu, ar ko tajā dalīties, nav prieka. Tomēr es atbalstu, ka cilvēki brauc prom. Lai brauc, ja grib, šis ir iespēju laiks. Ja nepatiks, atgriezīsies.
Francijā ir izkopta ēšanas kultūra. Mēs, latvieši, ēdam tā - foršā čupā saliekam kartupeļus, tad gaļu, salātus, gaļu, mērci un močījam iekšā. Francijā cilvēki nesteidzas, bet Rīgā vienmēr steidzas. Francijā pusdienas pārtraukums ir divas stundas, un tas domāts, lai cilvēks ne tikai paēstu, bet arī atpūstos un pēc tam turpinātu darbu ar lielāku enerģiju. Tagad, ja ir laiks, ēdu ilgi, pievēršot uzmanību, cik garda ir kotlete vai cik skaisti kafija izskatās krūzē. Bieži vien uz krūzītēm attēlotas veselas teikas.
Esi enerģiska!
Un īsta stresa bumba. Bieži man pārmet, ka nemāku ar cilvēkiem runāt mierīgi, esmu asa un dzēlīga. Esmu darbīga, bet mēdzu uzsprāgt. Manas mājas gluži tāpat kā es - bieži ir uzsprāgusi makaronu fabrika. Nedēļu varu dzīvot mistkastē, bet vienu dienu pieceļos un savedu visu perfektā kārtībā. Mājas tīrīšana īstajā laikā saved kārtībā arī iekšējo pasauli. Bet, ja negribu tīrīt māju, netīru. Starp citu, Francijā no pārpūles sabruku, mani aizveda uz slimnīcu, sapumpēja zāles. Tagad zinu, sevi un nervi jāsaudzē.