«Tagad zinu, no kurienes mums tā krīze un kur tā pensionāru nauda palikusi. Vairākums sprieda un vērtēja tāpat kā Rīgas dome. Vismodernākās tehnoloģijas, viss šis interjers un vēl strūklaka!» rātsnama apžilbināts, saka uzņēmējs Eduards, kurš strādā biroja tehnikas tirdzniecībā. Nedzirdēdama sarunas pavedienu, uz brīdi tai pievienojas kāda no gidēm un paskaidro, ka patiesībā domē ir divas strūklakas, otra patlaban gan nedarbojoties. Atvērto durvju dienas Rīgas dome rīko ik gadu, kopš ir pārcēlusies uz savām jaunajām mājām, un, tāpat kā citus gadus, arī šogad apmeklētāju vidū tādi kā Eduards ir mazākumā. Viņš ir nācis mērķtiecīgi - līdz šim par domes telpām zinājis vien to, ka šeit ir iecienīta tūristu tualete, bet ar šo vizīti gribējis gūt lielāku skaidrību par domes struktūru, saprast, kas no tā viņam kā uzņēmējam būtu derīgs. Parasti lielākā daļa no atvērto durvju dienas viesiem ir pensionāri un ģimenes ar bērniem. «Iepriekšējos gados ieradās vidēji 1000 cilvēku, šoreiz mazāk. Iespējams, tāpēc, ka laiks bija slikts, bet varbūt arī Zooloģiskā dārza rīkotā pasākuma dēļ,» lēš domes pārstāve Sandra Grīnberga. Arī tēmas, kas apmeklētājus satraukušas, bija ierastās, viņa saka, - komunālie un sociālie jautājumi. Pensionāre Antoņina Teclofa no Pārdaugavas kopš deviņdesmitajiem gadiem aktīvi sekojusi līdzi politikai un stāsta, ka atnākusi apskatīties arhitektūru un [vicemēru] Šleseru. Dienai viņa min - tā gan nav nekāda jaunā problēma, bet vēl arvien viņa nevarot saprast lielo atšķirību starp bagāto un nabadzīgo ļaužu slāni. Cerības, ka valsts un pilsētas vara izvedīs Latviju no krīzes, Antoņina nelolo.
Cerīgāk noskaņoti ir Dekšņi - trīsbērnu ģimene no Rīgas apkaimes. Visas atvases viņiem ir līdzi. «Ja nu kāds par mēru izaug,» viņi nosmejas un iesēdina mazos pilsētas galvas krēslā uz fotogrāfēšanos. Bērnu auditorijai piemērota materiāla domes atvērto durvju dienā gan ir maz. Ar Dekšņu uzskaitīto (jaunākajam bērnam vislabāk patikušas pašvaldības policijas demonstrētās pistoles, bet vecākajam pasēdēt mēra krēslā) faktiski viss arī ir aptverts. Grūti saprotama ir Labklājības departamenta domu gaita, monotono lasījumu par departamenta darbu izvēršot neskaitāmos prezentācijas slaidos.