Noder dresēšanai
Starp pirmajiem darbiem, kuriem drīz pēc ievēlēšanas ķērās klāt jaunā dome, bija Rīgā pirmā suņu pastaigu laukuma izveide Eksporta ielā. Taču vēl ilgi pēc laukuma atvēršanas tā lietderība tika apšaubīta, jo satikt suņus un to saimniekus tur bija gandrīz neiespējami un iztērētie 30 000 latu šķita pārlieku daudz tik pieticīgam pastaigu laukumam. «Nedomāju, ka tā ir zemē nomesta nauda,» tagad saka Askolds Kļaviņš (ZZS), kurš kā Vides departamenta direktors bija atbildīgs par tā iekārtošanu. Cilvēki to apmeklē, taču lielākais ieguvums esot tas, ka pēc laukuma izveidošanas principā ir beigusies diskusija par nepieciešamību pilsētā veidot suņu pastaigu laukumus: «Viens laukums noder treniņu nolūkos, bet lielajam vairākumam Rīgas suņu tas nav vajadzīgs.»
Bez rūpēm par suņiem Rīgas dome četros gados ir arī domājusi par cilvēku aktīvās atpūtas iespējām. Ir labiekārtotas gan četras oficiālās peldvietas. Vakarbuļļi, Vecāķi, Bābelītis un Ķīšezers -, gan arī citas populārākās peldēšanas vietas. Piemēram, pie Dambjapurva ezera ierīkota atpūtas zona un Džungļu taka bērniem. Kopumā priekšpilsētās ierīkoti vairāk nekā 50 rotaļlaukumu. Domāts arī par sportot gribētājiem, piemēram, kopš pagājušā gada ekstrēmo sporta veidu cienītāji savas prasmes var uzlabot Āgenskalna skeitparkā, kas tapa par 29 000 latu, Uzvaras parkā izveidota distanču slēpošanas trase, drīzumā tiks pabeigts zaļais veloceliņš gar Mārupīti. Kā beidzamo šī pašvaldība paredzējusi atcelt aizliegumu sēdēt pilsētas centra apstādījumu zālienos, izņemot kanālmalas nogāzes.
Vērtējot paveikto, mērs Jānis Birks (TB/LNNK) apgalvo, ka savā darbā centies pilsētas parku saglabāšanai pievērst pienācīgu uzmanību.
Ir vai nav kauna traips?
Diezgan pretrunīgi Rīgas domnieki vērtē izdarīto Mežaparkā. Par pilsētas attīstību atbildīgais vicemērs Andris Ārgalis (TP) uzskata, ka tā potenciāls netiek izmantots: «Autostāvvietas ierīkošana ir visnepieciešamākā lieta, jo, ja cilvēkiem nav kur atstāt savas mašīnas, tad nav jēgas tur arī neko attīstīt. Vēl viens nepadarīts darbs - divu gadu laikā aģentūra Mežaparks tā arī nav sakārtojusi ielu tirdzniecību. Rezultātā Mežaparka apmeklētājiem nav ne kur paēst, ne kur izdzert glāzi sulas.» Pēc A.Ārgaļa domām nepietiekami ir noslogota Lielā estrāde. Partija Jaunais laiks, kas pirms četriem gadiem programmā solīja, ka Mežaparks kļūs par vides izglītības un atpūtas centru, tagad norobežojas no tā, ka plāni nav līdz galam īstenoti. «Par Mežaparku vairāk atbildību uzņēmās Birks, kad izvirzīja savu partijas biedru par aģentūras vadītāju,» saka JL frakcijas vadītājs Olafs Pulks.
Aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols (TB/LNNK), atbildot uz A.Ārgaļa pārmetumiem, norāda, ka «šādus apgalvojumus varētu izteikt neprofesionālis vai politiķis», un saista tos ar vēlēšanām. Viņaprāt, Mežaparks no Rīgas kauna traipa ir pārvērsts par ģimenēm draudzīgu brīvā laika pavadīšanas vietu. Kopš 2007.gada, kad aģentūra sāka darbu, ir pārskatīti un lauzti neveiksmīgi noslēgtie nomas līgumi, novākti grausti, izcirsts pamežs, uzlabots celiņu segums, uzstādīti jauni soliņi atkritumu tvertnes, ierīkotas piknika vietas, atvērts stacionārs sporta inventāra nomas punkts un bistro, Zaļais teātris, bērnu vilcieniņš, ierīkota mūsdienīga vasaras kafejnīca un lielākā bērnu pilsētiņa Rīgā. «Mežaparkā pulsē dzīvība,» arī J.Birks neslēpj apmierinātību ar paveikto.
Taču daudzas ieceres, piemēram, Mežakaķa trase, Ķīšezera piestātnes rekonstrukcija, skatu laukuma izbūve, mākslīgā distanču slēpošanas trase un slidotava, nepietiekama finansējuma dēļ nav īstenotas.
Koncepcija tikai tagad
Tomēr Mežaparkam vismaz ir sava attīstības stratēģija, kas nav citiem Rīgas dārziem un parkiem. Apstādījumu koncepcija, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt efektīvu zaļās zonas apsaimniekošanu un paplašināšanu, piemēram, jaunu parku veidošanu un zaļumu atjaunošanu iekšpagalmos, ir gatavota līdz pēdējam, un tikai otrdien ar to iepazinās Vides komitejas deputāti.
«Labi, ka beidzot ir pieņemta, to jau divus sasaukumus muļļā. Cik tur ir naudas ieguldīts, viena darba grupa, otra darba grupa,» skumji secina Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Daudzus apstādījumus būtu bijis iespējams pasargāt, ja koncepcijas normas laikus tiktu iestrādātas pašvaldības noteikumos. Kā piemēru E.Kalniņa min potenciālā Krievu salas lieguma likvidēšanu, to atdodot ostas apbūvei: «Tur arī ir dzīvojamais rajons, tiem tagad pie sejas ogles varēs kraut.»
Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) kā kļūdu min to, ka koncepcija tapa tikai pēc pilsētas attīstības plāna pieņemšanas. Domnieki gan norāda, ka arī bez koncepcijas katru gadu ir stādīti un kopti gan ziedu apstādījumi, gan koki. Taču E.Kalniņa piebilst, ka tika solīts arī parks pie Arēnas Rīga nošķūrēto dārziņu vietā, bet tagad tur «izskatās kā miskaste». Meteora parkā jau gadiem nav izveidots japāņu dārzs, lai gan skices sen ir gatavas. Arī J.Birks ar visu nav apmierināts un joprojām ir nikns par Bastejkalna kaskādes izskatu pēc rekonstrukcijas: «Kalnkaziņa kungs, manuprāt, ir pieļāvis, ka darbs ir paveikts nekvalitatīvi.»
Partiju pašreizējās programmās trūkst konkrētības zaļo teritoriju attīstīšanā, tiek vien uzsvērts, ka tās kops un labiekārtos pie dārzus, parkus, mežus un peldvietas.