Viens no konkursa rezultātiem ir krietns devums latviešu pašapziņas stiprināšanā: labas sēnes var atrast arī grūtos gados, kad šķiet, ka tev ir jāuzmin vieta, kur sēne līdīs laukā, jāguļ blakus tai vietai sūnās jau labu laiku, pirms tas varētu notikt, un nemitīgi jāvicinās ar sēņu nazi, ieziedušamies ar visus kukaiņus atbaidošu šķidrumu, ja negribi, lai sēņodiņu armija pie tavas sēnes paspēj pirmā.
Konkursa bildes liecina, ka pieredzējušam sēņotājam netraucē pat tas, kas noveda kapā padomju impēriju, - četri gadalaiki: sēņodiņiem labvēlīga ziema un pavasaris, nažu trīšanai pārāk skaista vasara un skarbu degvielas cenu rudens.
Prieka bijis daudz
Pašapziņas stiprināšanas mērķis sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži, sākot konkursu Dienas sēne, mums nebija vienīgais. Pirmais bija iespēja dalīties priekā. Ikviens sēņotājs tika aicināts fiksēt savus skaistākos atradumus fotogrāfijās un stāstos un sūtīt tos Dienai: lielāko un skaistāko sēņu bildes, pilnākie sēņu grozi, sēņu klājieni mežā, neparasti saaugušas sēnes, retās un aizsargājamās sēnes, baravikas atrašanas prieka deja, tikšanās ar alni, ezi, vāveri vai citiem konkurentiem sēņu lietā… Konkurss aicināja dalīties arī rūpēs par mežiem, ziņojot par nepatīkamiem atradumiem un novērojumiem mežā, piemēram, nelegālām atkritumu izgāztuvēm.
Astoņas konkursa nedēļas rādīja, ka prieka ir bijis krietni vairāk. Tik daudz, ka tagad ir pat drusku žēl, ka konkurss jau noslēdzies, jo šāgada rudens, sācies ar lietiem, turpinājumā izvērties lielā priekā, un sēņošanas sezona turpinās pilnā sparā - baraviku gadi ir redzēti arī labāki, taču gardās smiltenes tā pa īstam sāk augt tieši tagad.
Sēņu dēlītis virtuvē
Jaunas sēņu sugas konkursam iesūtītajās bildēs netika atklātas, taču pietika jau ar esošajām pāri par 1100 sugām, lai fotogrāfam mežā būtu kur izvērsties. Labāko fotogrāfiju autori turklāt papildināja savu virtuves inventāru ar Latvijas valsts mežu dāvātājiem sēņu dēlīšiem, tātad tagad var katru smilteni apstrādāt tik rūpīgi, lai smilšu graudiņi pārāk nečirkst mutē, gardo smiltenes karbonādi ēdot un konkursa bildes pārskatot.
Jāteic, konkursa žūrija ir izrādījusies diezgan konservatīva: labāko bilžu gods vairākas reizes ticis baravikām: gan mežā zem egles vai sūnās, gan grozā viena pati vai kopā ar rudens riekstiem. Tiesa, arī mūsu lielākā sēne - milzu apaļpūpēdis - tika nedēļas uzvarētāja godā. Kopumā Dienas sēne papilnam apliecināja to, ko jau nojaušam: tūkstošiem gadu laimīgi dzīvot mežu zemē Latvijā latvieši spēj tāpēc, ka prot apieties ar sēnēm.
Fotogrāfijās var apskatīt sešu konkursa nedēļas uzvarētāju iesūtītās bildes