Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieka Nikolaja Makarova skarbais aizrādījums Somijai par šīs ziemeļu valsts (gadu desmitiem labas Kremļa tirdznieciskās partneres) ciešajiem kontaktiem ar NATO ir kārtējais signāls tam, ka Maskavas attiecībās ar saviem Rietumu kaimiņiem tomēr ir ļoti daudz problēmu, kuras politiķi un diplomāti parasti uzskata par labāku noklusēt. Šoreiz pēc krievu ģenerāļa paziņojuma noklausīšanās Somijas galvaspilsētā atzīmēts, ka šādā veidā Maskavas pārstāvji jau sen nav runājuši. Līdz šim Krievijas pozīcija bijusi tāda, ka tikai somu pašu ziņā ir viņu kontakti ar aliansi, tāpat arī lēmums par iestāšanos (šis jautājums ir aktuāls Somijas sabiedrībā) vai arī neiestāšanos šajā organizācijā. Iespējams, tik augstas militārās amatpersonas teiktais, kas iepriekš noteikti saskaņots Kremlī, rāda vēlēšanos uzsvērt Krievijas kā reģionālas lielvaras statusu un arī iezīmēt šīs valsts ietekmes zonas.
Ģenerāļa paziņojuma saturs ieturēts padomju gados izkoptā agresīvi demagoģiskā garā, jo somi izpelnījušies kritiku pat par daudzajām militārajām mācībām austrumu robežas tuvumā. Gribētos vaicāt, kur gan savas valsts aizsardzības spēkiem vajadzētu pilnveidot savu prasmi, ja ne Somijas teritorijā? Diena klātienē ir novērojusi šādas mācības, kurās tikusi imitēta ienaidnieka ielaušanās pāri robežai ar sekojošu viņa iznīcināšanu. Redzētais ne vismazākajā mērā neliecināja par uzbrukuma plānošanu, bet gan reālu gatavošanos nepieciešamības gadījumā aizsargāt savas valsts teritoriju. Somijā pastāv teritoriālās aizsardzības plāns, ik pēc pieciem gadiem uz militāro zināšanu atsvaidzināšanu ierodas rezervisti, kas pret šo valstisko pienākumu izturas gana nopietni.
Krievijas ģenerālštāba priekšnieks runājis gluži tādā garā kā PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs pirms 72 gadiem, kad viņš rezumēja Ziemas kara iznākumu un apgalvoja, ka asinis tikušas izlietas ne jau PSRS vadības gribas rezultātā. Tā apgalvoja Kremlis, kas tikko bija beidzis iebrukumu Somijas teritorijā, kā rezultātā lielus upurus cieta abas valstis, piedevām somi zaudēja arī 9% teritorijas. Par sodu Padomju valsts bija izslēgta no Tautu Savienības.
Krievu ģenerāļa neparastā atklātība izsauca atbilstošu atbildi no Somijas aizsardzības ministra Stefana Vallina, kas skaidri norādīja, ka šī valsts savus lēmumus pieņem neatkarīgi. Citu reakciju būtu grūti iedomāties, ja vien nedaudz zināma Somijas nesenā vēsture.
Makarova teikto nevajadzētu pārspīlēt, taču atbildīgās somu personas (aizsardzības ministrs to apliecināja) Kremļa norādi neaizmirsīs. Kā tas izpaudīsies - tāpat kā līdz šim - ar pietiekamu nopietnību rūpējoties par valsts aizsardzību.