Nopietna līdere
Pēdējos četrus gadus Vācijā valdīja tieši kristīgo demokrātu (CDU) un sociāldemokrātu apvienība jeb tā sauktā lielā koalīcija, bet tagad A. Merkele gribētu atbrīvoties no SPD klātbūtnes valdībā, kas apgrūtināja viņas iecerēto reformu īstenošanu. Vairākums ekonomikas ekspertu spriež, ka CDU un FDP koalīcija radītu labvēlīgākus apstākļus Vācijas ekonomikas attīstībai. A.Merkele uzskata, ka viņas iecerētās reformas palīdzēs Vācijai ātrāk atgūties no krīzes, tādēļ aicina vēlētājus uzticēt viņai valsts pārvaldi vēl uz četriem gadiem.
«Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā nevajag ļauties eksperimentiem,» vēlēšanu kampaņas laikā teica A.Merkele. Vēlētāju vidū viņa ir daudz populārāka par sociāldemokrātu līderi, līdzšinējo Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru. Vēlētājiem patīk viņas nosvērtība un racionālā pieeja problēmu risināšanai. «Daži domāja, ka Merkele ir garlaicīga un provinciāla, bet viņa tika novērtēta pārāk zemu,» intervijā BBC uzsver politologs Detmars Dērings. «Vācijas vēlētāji nav muļķi - viņiem nevajag Britniju Spīrsu par Vācijas kancleri. Viņiem vajadzīga nopietna līdere, kurai var uzticēties.»
Krāsainās koalīcijas
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka parlamenta vēlēšanās A.Merkeles kristīgie demokrāti pārliecinoši pārspēs sociāldemokrātus, tomēr viņiem varētu pietrūkt balsu, lai izveidotu koalīcijas valdību ar liberālo FDP. Abām partijām ir vairāki līdzīgi mērķi: samazināt nodokļus, veidot biznesam draudzīgu vidi, turpināt atomenerģijas izmantošanu, kā arī saglabāt Vācijas līdzdalību NATO misijā Afganistānā.
Pēdējās aptaujas gan liecina, ka CDU un FDP kopā neizdosies izcīnīt 50% balsu. Forsa aptaujā par CDU bija gatavi balsot 33% vēlētāju, FDP atbalsta 14%. Tas nozīmē, ka arī citām partijām paveras izredzes uz iesaistīšanos valdībā. Par sociāldemokrātiem gatavi balsot 25% aptaujāto, Kreiso partiju atbalsta 12%, bet zaļie var rēķināties ar 10% balsu. Šāds iznākums pavērtu ceļu dažādām kombinācijām, piemēram, Jamaikas karoga krāsu koalīcijai ar CDU, FDP un zaļo līdzdalību vai arī «luksofora» koalīcijai ar sociāldemokrātiem, FDP un zaļajiem.
Kopdzīve turpināsies?
Vairākums ekspertu gan prognozē, ka gadījumā, ja A. Merkelei neizdosies izveidot viņas iecerēto CDU un FDP koalīciju, viņai neatliks nekas cits, kā vien atkal vienoties ar sociāldemokrātiem un veidot «lielās koalīcijas» valdību. Vēlētāji un politologi pret šādas koalīcijas efektivitāti ir noskaņoti diezgan negatīvi, tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka CDU un SPD var strādāt kopā bez lieliem strīdiem.
A.Merkeles valdībai pēdējos gados izdevies īstenot dažas nepopulāras reformas, piemēram, paceļot pievienotās vērtības nodokli no 16 līdz 19% un palielinot pensijas vecumu no 65 līdz 67 gadiem. «Lielās koalīcijas» valdība arī diezgan sekmīgi pārvarēja ekonomikas krīzes radītos triecienus. «Krīzē viņi pierādīja, ka spējīgi strādāt kopā. Ļaudis žēlojas par «lielo koalīciju», tomēr patiesībā vērtē to diezgan labvēlīgi,» aģentūrai AP stāsta Berlīnes Brīvās universitātes politologs Oskars Nīdermaiers.
Daļai vēlētāju gan radies iespaids, ka starp abām partijām nav būtisku atšķirību, tādēļ viņi sliecas atbalstīt citas partijas. Vēl pirms 30 gadiem abas lielās partijas kopā saņēma ap 90% balsu, bet šoreiz CDU un SPD kopā varētu iegūt tikai ap 60% balsu. Daļa atbalstītāju no sociāldemokrātiem pārgājuši pie Kreisās partijas, kas ir spēcīga bijušās Austrumvācijas teritorijā. Kreisie mēģina pārspēt sociāldemokrātus ar dāsnākiem solījumiem, piemēram, viņi sola minimālo algu 10 eiro stundā, kamēr SPD - tikai 7,5. CDU un FDP to starp sacenšas par to, kurš vairāk samazinās nodokļus. A.Merkele uzskata, ka viņas valdība jau ir pierādījusi spēju izvest valsti no krīzes, tādēļ vēlas turpināt darbu. «Esmu gandarīta par pozitīviem signāliem, bet krīze nebeidzas, kad esam sasnieguši dibenu. Krīze beigsies tad, kad būsim atpakaļ tur, kur bijām pirms krīzes.»