Vācijas federālais gaisa satiksmes birojs Luftfahrtsbundesamt paziņojis, ka aviokompānijas ir ziņojušas tam par septiņiem incidentiem, kad dronu parādīšanās ietekmējusi lidojumu plānus. 2015. gada septembrī policija ziņoja, ka drons gandrīz saskrējies ar lidmašīnu Hamburgas lidostā. Tajā pašā gadā Lufthansa lidmašīna ceļā no Minhenes uz Varšavu nonāca 100 metru attālumā no drona Polijas teritorijā.
Vācijā tiek saņemtas sūdzības arī no privātās zemes īpašniekiem, kas nevēlas dronu lidojumus virs saviem īpašumiem. Dronu izmantošana virs tūristu apmeklētajiem vēsturiskajiem objektiem likusi arī piļu īpašniekiem īpaši aizliegt dronu lidojumus savos objektos.
Lejassaksijas satiksmes drošības dienesta pārstāvis Maksimiliāns Beks pavēstījis, ka problēmas apjomi nozīmīgi pieauguši. Pērn saistībā ar droniem saņemta viena sūdzība mēnesī, pēdējās nedēļas laikā saņemtas jau piecas. Liela daļa problēmu rodoties tāpēc, ka pārsvarā dronu īpašniekiem nav ne jausmas par dronu darbību regulējošajiem likumiem.
Tā kā pagaidām dronu īpašniekiem tie nav jāreģistrē, esot grūti noskaidrot pārkāpumos vainojamo dronu īpašniekus. Daudzi gan paši par saviem «nedarbiem» palielās ar video, ko ievieto tīmeklī. Tad varot konstatēt, vai drons lidojis pārāk zemu virs baznīcām, rūpnieciskiem objektiem vai autoceļiem vai arī pārāk augstu, pārkāpjot likumā noteikto vizuālā kontakta ar pilotu prasību. Kāds pilots saņēmis sodu par drona lidojumu kilometra augstumā. Daži piloti arī neiedomājas, ka lielai daļai dronu ir elektroniski lidojumu gaitas ierakstītāji, kas atklāj to maršrutu un lidojuma augstumu.
Līdz šim piespriesto sodu lielums bijis 300-450 eiro robežās. Taču par nopietniem pārkāpumiem tas varētu sasniegt pat 50 tūkstošus eiro.