Tas nepieciešams, lai vairāk līdzekļu varētu atvēlēt cilvēkiem, kas bēg no karadarbības Sīrijā. ANO bēgļu aģentūra aprēķinājusi, ka, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā šogad ieradušies vairāk nekā 514 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa ieradusies caur Grieķijas teritoriju. Ap trim tūkstošiem ceļā gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts.
Vācijas valdība prognozējusi, ka šā gada laikā kopējais to sasniegušo patvēruma meklētāju skaits būs no 800 tūkstošiem līdz miljonam, kas ir četras reizes vairāk nekā pērn. Lai gan lielākā daļa šo cilvēku ir no Sīrijas, ap 40% nāk no Rietumbalkānu valstīm, to skaitā Kosovas, Albānijas un Serbijas, Maķedonijas, Bosnijas un Hercegovinas.
Eiropas Savienības valstīm ir savi «drošo valstu» saraksti, kuru pilsoņiem ierobežojama patvēruma lūgumu piešķiršana. Paredzams izveidot kopīgu šādu ES sarakstu, kurā Eiropas Komisija ierosinājusi iekļaut Kosovu, Albāniju, Serbiju, Melnkalni, Maķedoniju, Bosniju un Hercegovinu, Turciju.
Tas gan nenozīmē, ka šo valstu pilsoņu patvēruma lūgumi tiks automātiski noraidīti. Tie tiks izskatīti individuāli. «Drošās valstis» ES izpratnē nozīmē valstis, kurās nenotiek cilvēku vajāšana, spīdzināšana, bruņoti konflikti.
«Mēs vēlamies sūtīt skaidru signālu tiem, kuri nebēg no karadarbības, nedodieties šurp, jums būs jādodas atpakaļ,» teica Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, vēsta TheLocal.de.