Varu vaino aklumā
Vācijas kanclere Angela Merkele, saucot atklātos noziegumus par «pazemojumu valstij», mudinājusi pilnībā izmeklēt arī citas lietas, kurās aizdomu ēna tagad gulst pār šomēnes atklāto neonacistu grupējumu. Pastāv bažas, ka radikāļi sarīkojuši 2000. gada sprādzienu Diseldorfas dzelzceļa stacijā, kurā cieta krievu un ebreju izcelsmes imigranti, 2004. gada sprādzienu Ķelnes imigrantu rajonā, kā arī 2008. gada ugunsgrēku kādā Ludvigshāfenes daudzdzīvokļu namā, kas prasīja deviņu turku imigrantu dzīvības.
«Skandāls arvien aug,» Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere sacīja laikrakstam Sueddeutsche Zeitung. «32 valsts policijas un iekšējās drošības biroja centri nav spējuši apturēt galēji labējo ekstrēmistu veikto slepkavību virkni.»
Vara apsver iespēju pārstrukturēt Vācijas policijas un drošības dienestu tīklu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidots kā decentralizēta sistēma, lai nepieļautu atkārtotu varas koncentrēšanos nacistu rokās. Iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs jau rosinājis izveidot neonacistu reģistru, kurā apkopotu informāciju par potenciāli vardarbīgiem labējiem ekstrēmistiem un viņu pastrādātajiem noziegumiem.
Noziegumi satraukuši arī Vācijas tautu, kas varai pārmet, ka tā netraucēti ļāvusi neonacistiem uzdarboties vairāk nekā dekādi. Pārāk liels uzsvars esot likts uz kreiso radikāļu un islāma teroristu apkarošanu, tajā pašā laikā ignorējot labējo ekstrēmistu draudus.
«Ja tas būtu noticis Turcijā, ja astoņi vai deviņi vācieši tiktu nogalināti ar vienu ieroci un slepkavas netiktu atrastas, visas Eiropas valstis celtu trauksmi un pasludinātu Turciju par barbarisku valsti, kurā nav iespējams dzīvot,» ziņu aģentūrai Associated Press sacīja turciete Elifa Kubasika, kuras vīru Mehmetu pirms pāris gadiem noslepkavoja neonacistu grupējuma biedri.
Eksperti norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā varasiestādes arvien noliegušas labējo radikāļu augošo apdraudējumu. «Daudzi vadošie politiķi, kas atbildīgi par šo valsti, briesmas neuztvēra nopietni un daļēji tās pat noliedza,» Berlīnes Brīvās universitātes profesora Hajo Funkes teikto citējis Deutsche Welle.
Vācieši iziet ielās
Vācijā arvien asāk izskan aicinājumi aizliegt labējo radikāļu partiju NPD. Nedēļas nogalē vairākās pilsētās notika pret neonacistiem vērstas demonstrācijas, kurās sanākušie aicināja apturēt partijas darbību. Kā informē The Local, šādu soli atbalsta 70% Vācijas iedzīvotāju. Arī politiskajās aprindās izskanējuši līdzīgi aicinājumi, norādot, ka jādara viss iespējamais, lai nepieļautu šādas vardarbības atkārtošanos.
Taču daudzi ir skeptiski, vai tas ir pareizais risinājums. «Kurš var garantēt, ka vēl viens aizlieguma mēģinājums būs sekmīgs? Vēl viena neveiksme būtu vērienīgs panākums NPD, kā arī liels apkaunojums valstij,» laikrakstam Bild am Sonntag atklāja parlamenta komitejas iekšlietu jautājumos priekšsēdētājs Volfgangs Bosbahs.
Partiju mēģināja aizliegt jau 2003. gadā, taču nesekmīgi. Toreiz Vācijas konstitucionālā tiesa šo lūgumu noraidīja, uzsverot, ka valdības ziņotāju atrašanās partijas vadībā neļauj pasludināt partiju ārpus likuma.