G. Šrēders, kurš Vācijas kanclera pienākumus pildīja no 1998. līdz 2005. gadam, ir akcionāru komitejas priekšsēdētājs Krievijas un Vācijas kopuzņēmumā Nord Stream, kas cieši saistīts ar krievu enerģētikas gigantu Gazprom. Pirmdienas vakarā Nord Stream organizēja svinības par godu G. Šrēdera 70 gadu jubilejai.
«Viņš nepārstāv Vācijas valdību,» ziņu aģentūra Reuters citēja kādu Vācijas valdības pārstāvi, kuram lūdza komentēt fotogrāfijas. «Ikvienam jāsaprot, ka Šrēdera kungs aktīvo politiku pameta jau pirms laba laika.»
Tomēr tas nav pasargājis no sašutuma vētras par to, ka bijušais kanclers laikā, kad pret Krieviju vērsts Eiropas Savienības (ES) nosodījumus un sankcijas, atļaujas publiski izrādīt tuvās attiecības ar V. Putinu. «Šrēders svin savu dzimšanas dienu kopā ar Putinu un liek Vācijas ārpolitikai izskatīties absurdi,» rakstīja laikraksts Der Spiegel.
Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD), pie kuras vadības stūres G. Šrēders atradās no 1999. līdz 2004. gadam, paziņojusi, ka tai «trūkst vārdu», lai komentētu skandālu sacēlušās viesības. SPD šobrīd ietilpst kancleres Angeles Merkeles vadītajā koalīcijā.
Lai gan G. Šrēdera brāļošanās ar V. Putinu Vācijas medijos izpelnījās plašu kritiku, daži tomēr pauda cerību, ka bijušais kanclers varētu likt lietā draudzības saites, lai pārliecinātu Krievijas prezidentu mazināt saspīlējumu Ukrainā.
Krievija otrdien atkārtoti uzsvēra, ka neplāno uzbrukt Ukrainai. «Maskava Ukrainas dienvidaustrumos negrasās atkārtot tā saukto Krimas scenāriju. Šādām bažām nav pamata,» aģentūrai Interfax uzsvēra ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs.
ES, sekojot ASV paraugam, šonedēļ lēma pastiprināt Krievijai piemērotās sankcijas un paplašināja «melnajā sarakstā» iekļauto personu loku, kurām liegts iebraukt ES un iesaldēti to līdzekļi. Pievienojot sarakstam vēl 15 personu, tajā kopumā iekļauti jau 48 cilvēki. Sarakstā tagad iekļauts arī Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs un Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Igors Serguns.