Ļoti iespējams, ka bez nosauktajiem futbolistiem Vācijas valstsvienība nespēlētu tik teicami, tāpat kā Vācijas ekonomika nespētu iztikt bez strādniekiem no ārvalstīm. To nupat iznākušā grāmatā Vācija bez ārzemniekiem pierādījuši divi vācu žurnālisti, kuri apraksta, kāda būtu Vācija, ja tajā vairs nebūtu neviena imigranta.
Zaudētu miljardus
2010. gadā Vācijā par bestselleru kļuva bijušā augsta ranga centrālās bankas darbinieka Tilo Saracina grāmata Vācija iznīcina sevi. Tajā autors apgalvoja, ka imigranti ir kļuvuši par nepanesamu nastu uz valsts pleciem, un aicināja stingri ierobežot imigrāciju. Toreiz 18% vāciešu apgalvoja, ka balsotu par T. Saracinu, ja viņš nodibinātu savu politisko partiju.
Respektablā laikraksta Frankfurter Rundschau žurnālisti Matiass Tīme un Pits fon Bebenburgs nolēma radīt fikciju par to, kas notiktu, ja Vācijā pie varas nāktu galēji labēja valdība, kura izraidītu no valsts iedzīvotājus, kam nav Vācijas pilsonības. Pašlaik 81 miljona iedzīvotāju lielajā valstī tādi ir septiņi miljoni, atgādina The Local.
Autori raksta, ka šādas rīcības sekas būtu graujošas Vācijas ekonomikai, jo bez šiem septiņiem miljoniem cilvēku varētu zaudēt arī viņu bērnus un mazbērnus, kuri, iespējams, arī pamestu valsti, pat ja viņiem būtu Vācijas pase. Straujā cilvēku aizbraukšana nekavējoties atsauktos uz nodokļu ieņēmumiem, kuri samazinātos par vismaz 50 miljardiem eiro (35 miljardi latu) gadā, bet federālais budžets saruktu par 25 miljardiem eiro (17,5 miljardi latu), kas ir tikpat, cik pašlaik tiek atvēlēts ģimenes lietu, izglītības, ekonomikas un zinātnes ministrijām, kopā ņemot.
Nokļūtu izolācijā
Imigrantu izraidīšana varētu apdraudēt atsevišķu nozaru pastāvēšanu. Sevišķi bīstami tas būtu aprūpes sistēmai, jo valsts vairs nespētu nodrošināt kvalitatīvu aprūpi sirmgalvjiem un pacientiem slimnīcās, kā rezultātā palielinātos mirstība. Vācija arī kļūtu netīrāka, jo būtu akūts sētnieku trūkums.
Vācijas Migrācijas un bēgļu biroja vadītājs Manfreds Šmits apgalvo, ka imigrantu aizceļošanas rezultātā Vācijas iekšzemes kopprodukts samazinātos par aptuveni astoņiem procentiem jeb 150 līdz 200 miljardiem eiro (105 līdz 140 miljardi latu) gadā. Tas nozīmētu «īsteno» vāciešu dzīves apstākļu pasliktināšanos, Vācijas ekonomikas globālās konkurētspējas samazināšanos un nepieciešamību palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem (pašreiz 65 gadi), grāmatā stāsta M. Šmits.
Vācu izcelsmes franču Eiroparlamenta deputāts Daniels Kons-Bendits domā, ka Vācija nonāktu starptautiskā izolācijā. «Vāciju nekavējoties izslēgtu no Eiropas Savienības, sekotu ekonomiskās sankcijas - vairs nekāda Vācijas eksporta. Vācija būtu tikpat izolēta kā Irāna,» apgalvo eirodeputāts.