Pret migrantiem noskaņotā labējo populistu partija Alternatīva Vācijai (AfD) ir ieguvusi deputātus reģionālajos parlamentos Bādenē-Virtembergā, Reinzemē-Pfalcā un Saksijā-Anhaltē. Analītiķi uzskata, ka AfD panākumi ir saistīti ar sabiedrībā augošo neapmierinātību ar kancleres Angelas Merkeles liberālo migrācijas politiku.
Maincas Universitātes profesors Andreass Rēders intervijā AFP izteicies, ka «ir novērojama labējā spārna populistu kustību normalizēšanās Vācijā un arī citur Eiropā. Vācijā tas tiek uzskatīts par kaut ko īpašu, jo nevar ignorēt tās vēsturisko pieredzi.»
Profesors atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad Vācija piedzīvo populisma popularitātes pieaugumu. Sešdesmitajos gados, kā arī astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā reģionālajās vēlēšanās panākumus guva Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija (NPD), par kuras aizliegšanu pašlaik spriež Konstitucionālā tiesa, un no Kristīgi sociālās savienības (CSU) atšķēlusies Republikāņu partija. Tiesa, tradicionālās partijas sekmīgi aizpildīja politikas labējo spektru, tāpēc labējiem populistiem īpašu sekmju vēlēšanās tomēr nebija, atšķirībā no Austrijas, Šveices un Francijas, kur galēji labējiem ir tradicionāli panākumi politiskajā arēnā.
AfD panākumi nākuši brīdī, kad Vācija piedzīvo lielāko bēgļu krīzi modernajā vēsturē. 2015. gadā Vācijā ieradās 1,1 miljons patvēruma meklētāju. Kad AfD tika izveidota 2013. gadā, tās pamatplatforma bija viedokļa paušana pret eiro un vāciešu aizstāvēšana pret izšķērdīgajām Eiropas Savienības dienvidu valstīm. Taču tagad tā pārvērtusies par partiju, kuras pārstāvji pat izteikuši aicinājumu policijai šaut uz migrantiem, lai apturētu viņu ieplūšanu valstī.
Aptaujas liecina, ka AfD 2017. gada vēlēšanās varētu iegūt vietas federālā parlamenta apakšpalātā. Die Welt raksta, ka AfD ir «Merkeles bērns», jo tās vadītā CDU ir «zaudējusi identitāti».