Laika periodā no aprīļa līdz jūnijam Vācijas ekonomika, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, pieaugusi tikai par 0,1%. Rādītājs atpaliek no analītiķu prognozētajiem 0,4%. Tāpat Vācijas statistikas birojs Destatis koriģējis gada pirmā ceturkšņa izaugsmes rādītājus: no sākotnēji norādītajiem 1,5% tie samazināti līdz 1,3%.
Lai gan eksports otrajā ceturksnī uzņēmis apgriezienus, tas nav spējis sacensties ar straujo importa kāpumu. Taču ekonomisko izaugsmi kavējis arī mājsaimniecību patēriņa izdevumu kritums.
«Esmu pārsteigts, ka samazinājies privātā sektora patēriņš. Kopumā Vācija nevar izvairīties no pasaulē piedzīvotās palēnināšanās,» norādījis Jergs Lūšovs no bankas WestLB. «Taču tas nenozīmē neko labu eirozonas iekšzemes kopproduktam (IK). Mēs tagad nevaram gaidīt neko citu kā stagnāciju,» analītiķa teikto citējis BBC.
Zemais izaugsmes rādītājs pārsteidza daudzus investorus, izraisot akciju kritumu Eiropas tirgos. Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 2,4%, Parīzes CAC 40 zaudēja 2,2%, savukārt Londonas FTSE 100 samazinājās par 1,3%.
Arī eirozonas kopējās izaugsmes tempi ir palēninājušies. Otrajā ceturksnī tās ekonomika palielinājusies par 0,2% pretstatā gada pirmajos trijos mēnešos reģistrētajam 0,8% pieaugumam.
Vācija kopš 2008. gada finanšu krīzes kļuvusi par Eiropas ekonomikas galveno spēlētāju. Analītiķi prognozē, ka spējais izaugsmes samazinājums vācu ekonomikā atstās negatīvu ietekmi uz pārējām eirozonas valstīm, rakta The Deutsche Welle.
Ziņas par vācu ekonomikas palēnināšanos aptumšoja otrdienas Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī tikšanos, kuras laikā līderi pārsprieda, kā vairot investoru uzticību parādu māktajām eirozonas valstīm.